Trešdien pusnaktī beidzoties pārejas periodam, Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā Krievijas ogļu importa aizliegums.
Ogļu embargo paredz aprīlī apstiprinātā piektā sankciju pakete, kas vērsta pret Krieviju, reaģējot uz tās atkārtoto iebrukumu Ukrainā.
ES dalībvalstis bija vienojušās par 120 dienu ilgu pārejas periodu, lai dotu iespēju nozarēm pielāgoties krievu ogļu importa aizliegumam, kas noteikts nolūkā vājināt Krievijas ekonomiku.
Eiropas Komisija (EK) aprīlī paziņoja, ka ogļu importa aizliegums varētu Krievijai ik gadu nest astoņus miljardus eiro lielus zaudējumus.
Nākamajā sankciju paketē ES jau paredzējusi gandrīz pilnīgu krievu naftas importa aizliegumu, lai tādējādi vēl vairāk pastiprinātu spiedienu uz Maskavu.
Naftas importa aizliegums stāsies spēkā gada beigās, taču tas paredz izņēmumus tām dalībvalstīm, kuras ir īpaši atkarīgas no krievu naftas.
Tas, piemēram, attiecas uz Ungāriju, kurai atļauta turpmāka Krievijas naftas saņemšana pa cauruļvadu.
Taču Krievijas cauruļvadu operators "Transneft" otrdien paziņoja, ka aptur naftas transportēšanu uz Ungāriju, Čehiju un Slovākiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
