Elektrības biržas cenas algoritms tiks pilnveidots, trešdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis, vienlaikus atzīstot, ka elektrības cenu būtiski ietekmēs pieaugošā dabasgāzes cena.
Otrdien, kad kļuva zināms, ka trešdienas vakarā Baltijas valstīs elektrības cena sasniegs "Nord Pool" biržas griestus - 4000 eiro par megavastundu (MWH) -, Kreivis apšaubīja, vai augstās elektrības cenas nav saistāmas ar "Nord Pool" algoritmu.
Tuvojoties ziemai, nevajadzētu gaidīt, ka gāzes un elektrības cenas kritīsies, atzina ministrs.
"Vakar gāzes cena svārstījās starp 220 un 260 [eiro par MWh), kas ir 20% dienā. Nekad neesam ko tādu pieredzējuši. Pirms divām nedēļām cena bija 150. Kad viņi teica, ka [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins nepieņem turbīnu no "Siemens", cena nekavējoties pārsniedz 200. Vakar tā neskaidru iemeslu dēļ pieauga līdz 250," Kreivis trešdien sacīja Darba partijas frakcijas sanāksmē Lietuvas Seimā.
Kā viņš uzsvēra, otrdiena bijusi "sliktākā diena elektrības vēsturē", kad elektrības cena sasniedza 823 eiro par MWh un biržā bija elektrības deficīts, tādēļ Lietuvas valsts elektrības pārvades sistēmu operators "Litgrid" trešdien iedarbināja papildu rezerves jaudas.
Ministrs klāstīja, ka Lietuvas puse vairākkārt ir lūgusi "Nord Pool" skaidrojumu par situāciju, kā arī viņš otrdien sazinājies ar Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomi (VERT), bet "Litgrid" sazinājās ar "Nord Pool".
"Varbūt ir iespējams kaut kā pielāgot algoritmu, to nemainot, lai izvairītos no tāda absurda, jo šis ir absurds un Eiropas līmeņa absurds," teica Lietuvas enerģētikas ministrs.
Seima opozīcijā esošās Darba partijas deputāti Kreivim jautāja, vai Lietuvai nevajadzētu izstāties no "Nord Pool", bet ministrs paskaidroja, ka tad valstij ir jāmeklē cita elektrības birža, kurai pievienoties, piemēram, Polijas TGE.
"Mums ir nepieciešama kaut kāda birža, bez biržas nevar, jo ir visādi priekšraksti, ir tirgus, un no "Nord Pool" nevar izstāties. Tad ir jādomā par citu, varbūt Polijas," viņš klāstīja, piebilstot, ka varbūt Lietuvai vajadzētu apsvērt pievienošanos Polijas biržai TGE, "jo mēs nevaram dzīvot tā, kā dzīvojam tagad".
Pirms diviem gadiem toreizējais enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns pirmo reizi ieminējās par Lietuvas iespējamo aiziešanu no "Nord Pool" elektrības biržas. Tolaik viņš sacīja, ka elektrības tirdzniecības platformu vajadzēs nomainīt, ja Lietuvai citos veidos neizdosies nodrošināt, ka elektrība no Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijas nenonāk Lietuvā.
2020.gadā "Nord Pool" veidoja 80% no Lietuvas elektrības tirdzniecības. "Litgrid" tolaik skaidroja, ka valsts dalība biržā nodrošina patērētājiem izdevīgāku cenu, jo birža darbojas dažādās cenu zonās.
Elektroenerģijas biržas algoritmi ņem vērā pieejamās starpsavienojumu jaudas, attiecīgi lētāk saražotā elektroenerģija plūst uz tām cenu zonām, kurās ir augstāka cena, kamēr vien ir pieejamas brīvas pārvades jaudas.
Vairumtirdzniecības cena konkrētajā zonā biržā ietekmē cenu mazumtirdzniecībā nacionālā līmenī, ko maksā elektroenerģijas lietotāji katrā valstī. Līdzīgi kā citas valstis, Latvija elektroenerģiju importē, kad ir pieejama lētāka elektroenerģija no citām "Nord Pool" dalībvalstīm, savukārt eksportē - kad Latvijā saražotā elektroenerģija ir lētāka par elektroenerģiju citās valstīs.
Eksperti ir skaidrojuši, ka trešdienas augstā cena daļēji ir saistāma ar vairāku spēkstaciju apkopes darbiem, kuru dēļ elektrība netiek ražota.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
