Foto: Scanpix/Reuters

Lai gan kriptovalūtas sākotnēji tika radītas ar ideju par neregulētu un decentralizētu finanšu rīku, pēdējos gados, investoru skaitam pieaugot, digitālās monētas ir aizvien ciešāk integrējušās tradicionālajās finanšu sistēmās. Tas, savukārt, ir aktualizējis regulējuma nepieciešamību, lai brokeri un citi pakalpojumu sniedzēji uzņemtos atbildību un samazinātu risku investoriem. Austrālija nule kā paziņojusi, ka sāks kartēt valstī izmantotās kriptovalūtas, kamēr ASV un ES aktīvi veido un virza likumprojektus, kas paredz to regulāciju.

Amatieri investori pandēmijas laikā brīvos līdzekļus masveidā ieguldīja kriptovalūtās un ar tām saistītos produktos, cerot uz lielu peļņu. Tomēr 2022. gads sākās ar pēcpandēmijas problēmām, tehnoloģiju sektora uzņēmumu vērtības straujo krišanu un Krievijas uzsākto karu, ievērojams skaits naudu zaudēja, jo kriptovalūtu vērtība saruka par 50% līdz pat teju 100% kritumu. Tirgus līdera "Bitcoin" cena pērn sasniedza 70 tūkstošus dolāru, taču visu vasaru mīņājas ap 20 tūkstošu atzīmi, proti, sarūkot vairāk nekā trīs reizes. Jau maijā "Delfi" vēstīja, ka vismaz 40% no "Bitcoin" investoriem cieš zaudējumus. Tikmēr kriptomonēta LUNA zaudēja faktiski visu savu vērtību . 

"Delfi" jau iepriekš ziņoja par kriptoziemu, kas piemeklējusi ne tikai investorus, bet arī daudzus nozarē strādājošos jaunuzņēmumus. "Crypto.com", "Gemini", "BlockFi" un citi nozarē zināmi uzņēmumi pavasarī un vasarā ziņoja, ka tiem nāksies atlaist darbiniekus un ieviest taupības pasākumus.

Tas viss kārtējo reizi piesaistījis likumdevēju uzmanību. Lai gan dažas pasaules valstis aizvadītajos gados ir lēmušas liegt jebkādus darījumus ar kriptovalūtām, Austrālija, ASV, Eiropas Savienības valstis, Lielbritānija un citas ir sākušas meklēt regulācijas veidus. Sevišķu uzmanību ir izpelnījušās tā sauktās stabilās monētas (stable-coin) kriptovalūtas, kuru vērtība, vismaz uz papīra, ir vienāda ar kādu citu, regulētu un centralizētu valūtu. Šīs monētas kalpo kā tilts starp kriptovalūtām un, piemēram, eiro vai dolāriem. Taču līdz šim to, ka monētu vērtība nesvārstīsies, faktiski garantēja tikai pašu monētu veidotāju solījumi – tā ir viena no lietām, ko Rietumu valstu regulatori grib labot.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!