Eiropas Revīzijas palātas šodien publicētajā ziņojumā secināts, ka ES iestādes ir apliecinājušas ievērojamu noturību, saskaroties ar Covid-19 pandēmiju. Eiropas Parlamenta, Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas reakcija bija ātra un elastīga, un tās guva labumu no iepriekš veiktajām investīcijām digitalizācijā. Tomēr ES iestādēm joprojām pastāv problēmas pēc iespējas labāk izmantot inovāciju un elastību, ko virzījusi krīze pasaulē pēc Covid-19, informē palātas pārstāvji.
2020. gada janvāra beigās Eiropā tika oficiāli reģistrēts pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums. Dažu nedēļu laikā slimība izplatījās visā Eiropas Savienībā. Tā kā cilvēki tika mudināti palikt mājās un strādāt attālināti, uzņēmumiem un iestādēm bija jāatrod veidi, kā nodrošināt darbības nepārtrauktību. ES iestādes nesenā pagātnē jau ir saskārušās ar veselības un drošības krīzēm – ar Ebolas vīrusslimības uzliesmojumu (2014. gadā) ES delegācijās, kā arī ar teroristu uzbrukumiem Briselē (2016. gadā) un Strasbūrā (2018. gadā). Tomēr Covid-19 krīzes apmērs un ilgums bija vēl nepieredzēts. Lai novērtētu ES iestāžu noturību šīs krīzes apstākļos, ES revidenti izvērtēja iestāžu sagatavotības līmeni un novērtēja, kā tās pārvarēja Covid-19 pandēmiju un kādas atziņas no tās guva.
"ES iestādes nav bijušas pasargātas no Covid-19 krīzes. Krīze ir būtiski un tālejoši ietekmējusi iestāžu darbību un to, kā strādā iestāžu darbinieki," sacīja par revīziju atbildīgais ERP loceklis Marek Opioła. "Noturīgas organizācijas ir tādas organizācijas, kuras spēj mācīties no krīzes un kļūt stiprākas. Mēs uzskatām, ka pēdējo divu krīzes gadu laikā ES struktūras ir pierādījušas savu noturību."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!