Eiropas Revīzijas palātas šodien publicētajā ziņojumā secināts, ka ES iestādes ir apliecinājušas ievērojamu noturību, saskaroties ar Covid-19 pandēmiju. Eiropas Parlamenta, Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Tiesas reakcija bija ātra un elastīga, un tās guva labumu no iepriekš veiktajām investīcijām digitalizācijā. Tomēr ES iestādēm joprojām pastāv problēmas pēc iespējas labāk izmantot inovāciju un elastību, ko virzījusi krīze pasaulē pēc Covid-19, informē palātas pārstāvji.
2020. gada janvāra beigās Eiropā tika oficiāli reģistrēts pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums. Dažu nedēļu laikā slimība izplatījās visā Eiropas Savienībā. Tā kā cilvēki tika mudināti palikt mājās un strādāt attālināti, uzņēmumiem un iestādēm bija jāatrod veidi, kā nodrošināt darbības nepārtrauktību. ES iestādes nesenā pagātnē jau ir saskārušās ar veselības un drošības krīzēm – ar Ebolas vīrusslimības uzliesmojumu (2014. gadā) ES delegācijās, kā arī ar teroristu uzbrukumiem Briselē (2016. gadā) un Strasbūrā (2018. gadā). Tomēr Covid-19 krīzes apmērs un ilgums bija vēl nepieredzēts. Lai novērtētu ES iestāžu noturību šīs krīzes apstākļos, ES revidenti izvērtēja iestāžu sagatavotības līmeni un novērtēja, kā tās pārvarēja Covid-19 pandēmiju un kādas atziņas no tās guva.
"ES iestādes nav bijušas pasargātas no Covid-19 krīzes. Krīze ir būtiski un tālejoši ietekmējusi iestāžu darbību un to, kā strādā iestāžu darbinieki," sacīja par revīziju atbildīgais ERP loceklis Marek Opioła. "Noturīgas organizācijas ir tādas organizācijas, kuras spēj mācīties no krīzes un kļūt stiprākas. Mēs uzskatām, ka pēdējo divu krīzes gadu laikā ES struktūras ir pierādījušas savu noturību."
Līdz 2020. gada februāra otrajai pusei četras revidētās iestādes bija sākušas aktivizēt savus darbības nepārtrauktības plānus. Revidenti norāda, ka darbības nepārtrauktības plāni sniedza stabilu pamatu reakcijai uz krīzi, lai gan tie nebija izstrādāti Covid-19 izraisīto ilgtermiņa traucējumu novēršanai. Tādēļ ES iestādēm savi plāni bija jāpielāgo un jāpapildina ar ad hoc lēmumiem. Revidenti konstatēja, ka iestādēm tas izdevās sekmīgi, kaut arī koordināciju ierobežo iestāžu autonomija un atšķirīgās funkcijas, kā arī tas, ka mītnes dalībvalstīs spēkā esošie noteikumi ir atšķirīgi.
Šī pieeju dažādība neliedza iestādēm līdz minimumam samazināt traucējumus un turpināt pildīt attiecīgās funkcijas. Aktivitāte tika saglabāta līdzīgā līmenī kā iepriekšējos gados. Iestādēm pat izdevās pieņemt svarīgas politikas iniciatīvas, piemēram, atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU, kura septiņu gadu budžets 2021.–2027. gadam ir 750 miljardi EUR. Revidenti uzsvēra, ka tas viss tika panākts, vienlaikus aizsargājot savu darbinieku veselību un labklājību. Kaut arī sagatavotības līmeni nebija vienmērīgs, revidētajām ES iestādēm sešu nedēļu laikā izdevās nodrošināt saviem darbiniekiem iespēju strādāt attālināti. Pandēmija paātrināja komunikācijas un sadarbības rīku, kā arī bezpapīra darbplūsmu ieviešanu. Tomēr joprojām turpinās administratīvo procesu digitalizācija, jo īpaši attiecībā uz e-rēķiniem.
Tiklīdz tika atcelti 2020. gada pavasarī noteiktie ierobežojumi, ES iestādes sāka apkopot gūto pieredzi par savu reakciju uz Covid-19 krīzi un sāka apzināt inovācijas, ko varētu saglabāt pēckrīzes pasaulei. Piemēram, tāldarba risinājumu paplašināšana varētu radīt ievērojamus ietaupījumus, jo īpaši attiecībā uz ceļošanas izdevumiem un, iespējams, biroja ēku pārvaldības izmaksām. Izmaiņas ceļošanas kārtībā un ēkās, kā arī tāldarba paplašināšana arī paver iespējas saistībā ar ietekmi uz vidi. Tomēr revidenti norāda, ka šīs iespējas vēl nav skaidri identificētas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!