EK ierosina ārkārtas intervenci enerģijas tirgos iedzīvotāju rēķinu samazināšanai

ES saskaras ar sekām, ko radījusi nopietna neatbilstība starp enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kas lielā mērā skaidrojama ar to, ka Krievija turpina izmantot savus energoresursus kā ieroci.

Lai mazinātu pieaugošo spiedienu, ko tas rada Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, EK ierosina ārkārtas pasākumus elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanai, kas palīdzēs patērētājiem samazināt izmaksas, un pasākumus enerģētikas nozares virsieņēmumu pārdalei galalietotājiem, vēstī komisija.

Tas izriet no iepriekš pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz gāzes krātuvju uzpildi un pieprasījuma pēc gāzes samazināšanu, lai sagatavotos gaidāmajai ziemai. Komisija arī turpina darbu, lai uzlabotu tirgus dalībnieku likviditāti, samazinātu gāzes cenas un reformētu elektroenerģijas tirgus struktūru ilgtermiņam.

Pirmais solis augsto cenu problēmas risināšanai esot pieprasījuma samazināšana, kas var ietekmēt elektroenerģijas cenas un vispārēji nomierināt tirgu. Būtiska ietekme ir visdārgākās elektroenerģijas patēriņa stundām, kad cenu būtiska ietekmē elektroenerģijas ražošana gāzes elektrostacijās. EK ierosina pienākumu samazināt elektroenerģijas patēriņu vismaz par 5% atlasītās maksimumcenas stundās.

Dalībvalstīm būs jāapzina 10% stundu, par kurām paredzams, ka tajās būs maksimālā cena, un šajās maksimumstundās jāsamazina pieprasījums. EK arī ierosina dalībvalstīm līdz 2023. gada 31. martam censties samazināt kopējo elektroenerģijas pieprasījumu vismaz par 10%. Lai to panāktu, valstis var izvēlēties piemērotus pasākumus, tostarp finansiālu kompensāciju. Samazinot pieprasījumu maksimumslodzes laikā, gāzes patēriņš ziemā samazinātos par 1,2 miljardiem kubikmetru.

EK arī ierosina pagaidu ieņēmumu griestus "inframargināliem" elektroenerģijas ražotājiem, proti, tehnoloģijām ar zemākām izmaksām, piemēram, atjaunīgie energoresursi, kodolenerģija un lignīts, kuras piegādā elektroenerģiju tīklam par izmaksām, kas ir zemākas par cenu līmeni, ko nosaka dārgākie "marginālie" ražotāji. Šie inframarginālie ražotāji, to darbības izmaksām saglabājoties relatīvi stabilām, ir guvuši nepieredzēti lielus ieņēmumus, tāpēc ka vairumtirdzniecības cenas noteikšanā ļoti liels iespaids ir dārgajām gāzes elektrostacijām.

EK ierosina noteikt inframarginālo ieņēmumu griestus 180 eiro par megavatstundu apmērā. Tas ļaušot ražotājiem segt savas investīcijas un darbības izmaksas, nekaitējot investīcijām jaunās jaudās saskaņā ar EK 2030. un 2050.gada mērķiem enerģētikas un klimata jomā. Ieņēmumus, kas pārsniedz griestus, iekasēs dalībvalstu valdības un izmantos, lai palīdzētu enerģijas patērētājiem samazināt rēķinus.

Dalībvalstis, kas tirgo elektroenerģiju, tiek mudinātas solidaritātes garā noslēgt divpusējus nolīgumus, lai daļu no inframarginālajiem ieņēmumiem, ko iekasējusi ražotāja valsts, pārdalītu par labu galalietotājiem tajā dalībvalstī, kurā elektroenerģiju ražo maz. Šādi nolīgumi tiks noslēgti līdz 2022.gada 1.decembrim, ja dalībvalsts elektroenerģijas neto imports no kaimiņvalsts ir vismaz 100%, skaidro EK.

Treškārt, komisija ierosina arī pagaidu solidaritātes iemaksu no virspeļņas, kas gūta no darbībām naftas, gāzes, ogļu un rafinēšanas sektoros, uz ko neattiecas inframarginālo ieņēmumu griesti. Šī laikā ierobežotā iemaksa saglabātu investīciju stimulus pārejai uz zaļo ekonomiku. Dalībvalstis to iekasēs par 2022.gada peļņu, kas pārsniedz 20% pieaugumu attiecībā pret iepriekšējo trīs gadu vidējās peļņas. Ieņēmumus iekasēs dalībvalstis un novirzīs enerģijas patērētājiem, jo īpaši neaizsargātām mājsaimniecībām, smagi skartiem uzņēmumiem un energoietilpīgām nozarēm.

EK ierosina, ka intervencei elektroenerģijas tirgus noteikumos jāiet vēl tālāk - lai palīdzētu patērētājiem, ir jāpaplašina pieejamā Enerģijas cenu rīkkopa. Priekšlikumi pirmo reizi atļautu regulētas elektroenerģijas cenas zem pašizmaksas un paplašinās regulētās cenas, lai tās attiektos arī uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.