Samazinoties gāzes plūsmām no Krievijas, Norvēģija kļuvusi par lielāko Eiropas Savienības gāzes piegādātāju, un augustā valsts ik dienas ar gāzes eksporta palīdzību nopelnīja vairāk nekā pusmiljardu eiro, tās tirdzniecības pārpalikumam sasniedzot rekordaugstu līmeni.
Tādējādi šobrīd Eiropas Savienības amatpersonas cenšas pārliecināt Norvēģiju kļūt iejūtīgākai un mazināt milzīgo peļņu, ko tā gūst no gāzes tirdzniecības.
Vienlaikus Norvēģijas pārstāvji paziņojuši, ka rekordaugstās gāzes cenas nav tās interesēs un tā sadarbosies ar ES, lai stabilizētu tirgu. "Šis ārkārtējais gāzes cenu lēciens nav Norvēģijas interesēs," pēc tikšanās ar gāzes kompānijām sacījis valsts premjerministrs Jonass Gārs Stērs.
Norvēģija un ES ir vienojušās veidot darba grupu, šonedēļ paziņoja abas puses.
Saskaņā ar oficiālajām prognozēm, kas izteiktas maijā, paredzams, ka Norvēģija šogad saražos aptuveni 122 miljardus m3 gāzes, kas ir par 8% vairāk nekā 2021. gadā, jo ražotāji maksimāli palielinājuši izlaides apjomus. Augusta beigās Norvēģijas enerģētikas ministrs Terje Āslands paziņojis, ka Norvēģija plānojusi saglabāt pašreizējos gāzes ražošanas apjomus līdz 2030. gadam, ņemot vērā Eiropas apņemšanos atteikties no Krievijas importa.
Reaģējot uz lielāku pieprasījumu no Eiropas, Norvēģija pēdējā laikā aizvien lielākus gāzes apjomus novirza eksportam, nevis jēlnaftas ražošanai. Eiropas gāzes cena šogad ir gandrīz trīskāršojusies, vairākkārt sasniedzot jaunus rekordus, taču Norvēģija neplāno pārdot gāzi par zemāku cenu nekā tirgus cena, kā ierosinājuši daži analītiķi un mediji, raksta "Reuters".
"Principā tirgus ir paredzams. Ja ir trūkums, cenas ir augstas. Tas arī veicina ražošanas pieaugumu un virza gāzi uz tirgiem, kuriem tā visvairāk nepieciešama," sacījis Āslands.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
