Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saruks par 0,5%, prognozē centrālā banka, vienlaikus nākamgad sagaidot ekonomikas izaugsmi nepilna 1% apmērā, bet 2024. gadā izaugsmes temps pieaugs līdz 3,5%.
Vienlaikus ģeopolitiskās nestabilitātes dēļ gan ekonomikas izaugsmes, gan inflācijas prognozes balstītas neskaidrākās aplēsēs nekā ierasts, rudens ekonomikas prognozēs norāda banka.
Kā uzsvērusi Igaunijas centrālā banka, valsts ekonomika visvairāk ir atkarīga no cenu pieauguma tempa. Igaunijā pašlaik ir straujākā inflācija eirozonā, tādēļ pieaug gan ražošanas izmaksas, gan dzīves dārdzība, kas rada lielāku spiedienu uz ekonomiku.
Igaunijas Bankas jaunākajās prognozēs tiek gaidīts, ka šogad patēriņa cenu pieaugums sasniegs gandrīz 19%, ko visvairāk veicina enerģētikas cenu kāpums. Nākamgad inflācijas kāpuma temps, kā lēš centrālā banka, Igaunijā samazināsies līdz 7% un 2024. gadā būs 2%. Inflācijas prognozē ņemta vērā Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas ietekme uz kreditēšanu, kas aizdevumus padara dārgākus. Turklāt valdība plāno regulēt enerģijas cenas, kas no oktobra varētu samazināt kopēju patēriņa cenu kāpumu.
Straujajam patēriņa cenu kāpumam uz Igaunijas ekonomiku otrajā pusgadā būs būtiska ietekme, kā rezultātā Igaunijas ekonomikā sāksies recesija. Vienlaikus pirmā pusgada sniegums bija labāks nekā sākotnēji prognozēts.
Neskatoties uz recesiju, darba tirgus situācija Igaunijā ir diezgan laba. Centrālās bankas prognoze liecina, ka šogad un nākamgad algu pieaugums saglabāsies spēcīgs, lai gan daba tirgū vērojama atdzišana gan darbinieku deficīta, gan minimālās algas un cenu pieauguma dēļ. Vidējās mēnešalgas pieaugums šogad un nākamgad Igaunijā pārsniegs 10%, bet reālās algas pirktspēja līdz 2024. gada beigām neatjaunosies 2021. gada beigu līmenī. Bezdarba līmenis šogad saglabāsies 6,5% līmenī, bet nākamgad pieaugs līdz 8,6%. Būtisku daļu bezdarba kāpumā veido prognoze, ka darba tirgū turpinās ieplūst Ukrainas kara bēgļi.
Igaunijas Banka atgādina, ka valsts ekonomika ir ļoti atvērta, tādēļ tajā nozīmīgs ir eksporta sektors un to būtiski ietekmē situācija eksporta tirgos.
Lai gan Eiropas Centrālā banka ir sākusi procentu likmju paaugstināšanu ar mērķi ierobežot inflāciju, kas ietekmē arī "Euribor" procentu likmes Igaunijas mājsaimniecību un uzņēmumu kredītiem, kā norāda Igaunijas centrālā banka, fiskālās politikas ietekme uz cenām pilnā apmērā sāks iedarboties pēc gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
