Gāzes un elektroenerģijas cenas Eiropā ir strauji pieaugušas, jo Krievija samazinājusi eksporta apjomus kā atbildi uz Rietumvalstu piemērotajām sankcijām saistībā ar iebrukumu Ukrainā.
Cenām pieaugot kosmiskā tempā, valdības ir ieviesušas pasākumus, lai ierobežotu elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenas, samazinātu enerģijas nodokļus un piešķirtu subsīdijas rēķinu maksātājiem.
27 ES valstis kopumā šiem pasākumiem atvēlējušas 314 miljardus eiro, savukārt Lielbritānija atvēlējusi 178 miljardus eiro. Ja ņem vērā arī finansējumu, ko ES valstis ir atvēlējušas enerģētikas kompāniju nacionalizācijai, glābšanai vai aizdevumu izsniegšanu grūtībās nonākušajiem energoapgādes uzņēmumiem, tad ES valdības kopumā iztērējušas gandrīz 450 miljardus eiro, lēš "Bruegel".
Jau ziņots, ka Vācija trešdien nacionalizēja gāzes importētāju "Uniper", bet Lielbritānija noteica elektrības un gāzes izmaksu griestus uzņēmumiem.
Daudzi no šiem pasākumiem ir iecerēti kā pagaidu, taču "Bruegel" eksperti norāda, ka valsts iejaukšanās ir kļuvusi par "strukturālu".
"Ir skaidrs, ka no valsts finanšu perspektīvas tas nav ilgtspējīgi," norāda "Bruegel" vecākais partneris Simone Tagliapietra.
"Valdības ar lielāku fiskālo telpu labāk tiks galā ar enerģētikas krīzi, un ziemas mēnešos būs labākā statusā nekā kaimiņi ar ierobežotiem enerģētikas resursiem," viņš saka.
Līdz šim pasākumiem visvairāk iztērējusi Vācija – atvēlot 100 miljardus eiro. Horvātija, Grieķija, Itālija un Latvija enerģētikas krīzes risināšanai atvēlējušas vairāk nekā 3% no IKP, bet Igaunija – 200 miljonus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
