Tatars paskaidroja, ka Somija un Igaunija pavasarī vienojās par koncepciju, ka LNG pieņemšanas infrastruktūra abās Somu līča pusēs tiek uzskatīta par visaptverošu Somu līča LNG termināļa infrastruktūru.
Augstākā enerģētikas ierēdņa Igaunijā skatījumā, no Igaunijas piegāžu drošības viedokļa nav lielas atšķirības, kurā līča pusē ir pietauvots regazifikācijas kuģis, bet no Somijas piegāžu drošības viedokļa problēmas rada kuģa atrašanās Paldiskos, jo zemūdens gāzesvada "Balticconnector", kas savieno abas valstis, jauda ir ierobežota.
"Ja terminālis ir Somijas pusē, "Balticconnector" neradīs tādu vājo punktu Igaunijas virzienā, jo Igaunijas gāzes patēriņš ir tik niecīgs," Tatars paskaidroja.
Starpvaldību vienošanās noteic, ka gadījumā, ja terminālis tiks izvietots Somijas pusē, Igaunijas pusē esošā infrastruktūra ir uzskatāma par Somijas termināļa daļu.
"Šajā gadījumā valsts ir gatava piedāvāt garantiju vai pārdošanas iespējas līgumu kompānijām, skaidri liekot saprast, ka pašlaik "Alexela" un "Infortar" pašlaik izmanto savus resursus, lai uzbūvētu infrastruktūru, kas var palikt neizmantota, jo kuģis būs otrā pusē," klāstīja Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas pārstāvis.
Ierēdnis informēja, ka valsts ir gatava izpirkt infrastruktūru, jo tā ir nozīmīga valsts enerģētikas drošībai.
2022. gada Igaunijas papildbudžetā ir atliktu 30 miljoni eiro, lai Igaunijas valstij piederošais elektrības un gāzes sistēmu operators "Elering" nepieciešamības gadījumā varētu kļūt par līdzīpašnieku Somijas sistēmu operatora "Gasgrid Finland" izveidotajā meitasuzņēmumā sašķidrinātās dabasgāzes glabāšanas un regazifikācijas kuģa (FSRU) nomai.
Somijas puse paziņojusi, ka joprojām ir spēkā piedāvājums "Elering" iegādāties "FSRU OY" kapitāldaļas, bet Igaunijas uzņēmums neesot izlēmis.
Ministrijas pārstāvis paskaidroja, ka neesot loģiski pieļaut situāciju, ka Igaunijas valsts uzņēmumam daļēji pieder Somijas kompānijā, ja Igaunijas pusē privātās kompānijas izvēlas piesaistīt savu kuģi un izmantot izbūvēto piestātni.
Jau ziņots, ka termināļa projektu Paldiskos attīsta Igaunijas uzņēmums "Alexela", un aprīlī tam pievienojās investīciju kompānija "Infortar", kurai pieder 40% prāmju operatora "Tallink Grupp" akciju.
Plānots, ka terminālim nepieciešamā infrastruktūra tiks izbūvēta līdz šī gada 1.novembrim.
Paldisku termināli iecerēts pabeigt divās kārtās. Pirmajā kārtā paredzēts izbūvēt piestātni un savienojumu ar starptautisko cauruļvadu "Balticconnector", kā arī organizēt peldošā LNG termināļa nomu, bet otrajā - izveidot pastāvīgu termināļa risinājumu. Infrastruktūra, ko domāts pabeigt šoruden, izmaksās 40 miljonus eiro.
Termināli Paldiskos izmantot dabasgāzes piegāžu saņemšanai iecerējusi arī Latvija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
