Investorus ir padarījušas nervozus bažas par to, ka augošas procentlikmes, kuru mērķis ir iegrožot inflācijas kāpumu, var izraisīt ekonomikas recesiju. ANO ir aicinājusi centrālās bankas palēnināt procentlikmju paaugstināšanu, citādi tās riskēs ar pasaules iegrūšanu ilgstošā stagnācijā.
ASV ražošanas dati, kas liecina par cenu spiediena samazināšanos un pieprasījuma kāpuma palēnināšanos, palīdzēja uzlabot tirgus noskaņojumu cerībā, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu atteikties no agresīvas procentlikmju celšanas.
Akciju cenas Eiropas biržās pieauga, sekojot šādai tendencei Volstrītā. Volstrītas indeksi gan pieauga par vairāk nekā 2%, bet Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās robežās no 0,2% līdz 0,8%.
Naftas cenas kāpa pēc ziņām, ka OPEC ar partnervalstīm apsver nozīmīgu ieguves apjoma samazināšanu, lai iegrožotu cenu kritumu, kuru izraisījušas bažas par jēlnaftas pieprasījuma samazināšanos.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 2,7% līdz 29 490,89 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,6% līdz 3678,43 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,3% līdz 10 815,44 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,2% līdz 6908,76 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,8% līdz 12 209,48 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,6% līdz 5794,15 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 5,2% līdz 82,63 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 4,4% līdz 88,86 dolāriem par barelu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 0,9802 līdz 0,9822 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,1170 līdz 1,1315 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 144,74 līdz 144,66 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 87,75 līdz 86,74 pensiem par eiro.