Pērnruden Dienvidamerikas valsts Salvadora, kuras nacionālā valūta ir ASV dolārs, paziņoja, ka atzīs kriptomonētu "Bitcoin" par oficiālu maksājumu līdzekli. "Kriptoziemas" iestāšanās, dolāra vērtības kāpums un citas ķibeles nu nomāc valsti, kuras prezidents vēl pērn runāja par kriptopilsētu, ko darbinās vulkānu enerģija.
Tagad, gadu pēc tam, kad prezidents sāka tērēt valsts kases naudu, lai pirktu kriptovalūtas, un paziņoja, ka Salvadorā "Bitcoin" būs nacionālā valūta, valsts pieredz "kriptoziemas" problēmas un, kā paredz analītiķi, iespējams, drīzumā saskarsies ar nespēju apmaksāt saistības. Tas gan nav tikai saistīts ar valsts vadītāju vēlmi uzticēties digitālajām monētām, bet vairāk ar globālo situāciju, kas sevišķi smagi ietekmē nabadzīgākās valstis.
"Bitcoin" gads
Pagājušā gada septembrī Salvadora kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas ieviesa likumīgu "Bitcoin" izmantošanu un noteica uzņēmumiem prasību pieņemt kriptovalūtu. Prezidents Najibs Bukele tolaik solīja, ka tas veicinās ekonomikas uzplaukumu, atvieglos dzīvi cilvēkiem, kuriem nav pieejas bankas kontam, un palīdzēs uzkrāt naudu ikdienas maksājumiem.
Un, lai gan uz papīra viņam ir taisnība, jo, kā jau "Delfi Bizness" iepriekš ir rakstījis, piemēram, Afganistānā un Ukrainā, kur tradicionālo banku darbība ir traucēta, kriptovalūtas ar savu ātrumu ir sniegušas palīdzību, tomēr Salvadorai tas ir devis maz.
"Neviens šeit īsti vairs nerunā par "Bitcoin". Tas ir aizmirsts," sarunā ar "Bloomberg" sacīja bijušais Salvadoras Centrālās bankas vadītājs Karloss Asevedo. "Es nezinu, vai to var saukt par izgāšanos, bet tas noteikti nav veiksmes stāsts."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
