Karš var aizkavēt pāreju no oglēm enerģijas tirgū Eiropā  (2)

Neraugoties uz vispārēju progresu, vairākās dalībvalstīs ogles joprojām ir nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju avots. Tāpēc revidenti aicina efektīvi un lietderīgi izmantot jauno Taisnīgas pārkārtošanās fondu, lai mazinātu sociālekonomisko ietekmi, ko ES pārkārtošanās uz klimatneitralitāti rada ogļu reģionos.

Pēdējo desmitgažu laikā Eiropas ogļu nozarē pastāvīgi vērojama lejupslīde. ES kohēzijas politikas līdzekļi bija pieejami, lai atbalstītu ogļu reģionu sociālekonomisko un enerģētikas pārkārtošanu: laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam septiņiem revidētajiem ogļu reģioniem tika piešķirti aptuveni 12,5 miljardi eiro.

Lai gan ražošana ir ievērojami samazinājusies, 2019. gadā ogļu sadedzināšana joprojām radīja 15% no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Nesen pieņemtajā Eiropas zaļajā kursā ir noteikts, ka pakāpeniska atteikšanās no ogļu izmantošanas ir būtiska, lai sasniegtu 2030. gada klimata mērķus un līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. No Taisnīgas pārkārtošanās fonda, ko izveidoja 2021. gada jūnijā, laikā no 2021. līdz 2027. gadam bija darīti pieejami 19,3 miljardi eiro reģioniem un nozarēm, kurus visvairāk skar pārkārtošanās uz klimatneitralitāti.

"Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas ir svarīgs Eiropas zaļā kursa komponents, nodrošina ievērojamus papildu resursus ogļu reģioniem," sacīja par revīziju atbildīgais ERP loceklis Nikolaos Milionis. "Eiropas Komisijai būtu jānodrošina, ka ar ES naudu atbalsta skaidru ceļu pārejai no oglēm, ņemot vērā spriedzi enerģijas tirgū pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā."

Mazāks ogļu ražošanas apjoms samazināja nozares darbinieku skaitu. Dažos reģionos, piemēram, Lauzicā (Vācijā) un Silēzijā (Polijā), darbinieku skaits samazinājās dabisko svārstību un pensionēšanās dēļ, savukārt citos reģionos, piemēram, Morāvijā-Silēzijā (Čehijas Republika), ogļu ieguves uzņēmumiem darbinieki bija jāatlaiž. Atlaistajiem ogļrūpniecības darbiniekiem bija pieejamas ES finansētas apmācības, taču datu trūkums par līdzdalību nozīmēja, ka revidenti nevarēja noteikt, vai apmācības viņiem palīdzēja atrast jaunu darbu. Revidenti arī nenovēroja būtisku ietekmi uz atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu revidētajos reģionos. Arī ES finansētajiem ieguldījumiem enerģijas taupībā bija mērena ietekme vai to nevarēja izteikt skaitļos.

Pirms Eiropas Komisija ierosināja Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kas paredzēts visvairāk skartajiem reģioniem un nozarēm, tā pienācīgi neanalizēja nedz iepriekšējā ES finansējuma sasniegumus šajos reģionos, nedz to atlikušās vajadzības. Revidenti jo īpaši uzsver risku, ka finansējumu varētu iztērēt, pārkārtošanai faktiski nenotiekot. Ierobežotais programmas termiņš palielina šo risku, jo lielākā daļa līdzekļu ir jāpiešķir līdz 2023. gada beigām un jāizmanto līdz 2026. gada beigām. Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā un tā ietekme uz enerģijas tirgu var arī aizkavēt pāreju no oglēm.

Visbeidzot, revidenti konstatēja, ka dažās ES valstīs vietējās ogles tika aizstātas ar importu vai kompensētas ar citu fosilo kurināmo. Piemēram, Vācija un Polija pēdējos 15 gados ir ievērojami palielinājušas ogļu importu. Tā rezultātā ogles joprojām ir būtisks siltumnīcefekta gāzu emisiju avots, jo īpaši Polijā, Čehijas Republikā, Bulgārijā, Vācijā, Slovēnijā un Rumānijā. Revidenti arī konstatēja, ka nav pievērsta pietiekama uzmanība metāna emisijām no slēgtām vai pamestām ogļraktuvēm.