Klimata pārmaiņas un karš Ukrainā noturēs pārtikas cenas daudz augstākā līmenī nekā pirms Covid-19 pandēmijas, neskatoties uz pazīmēm pasaules preču tirgos, raksta "The Financial Times".
Pārtikas vairumtirdzniecības cenas pēdējos mēnešos ir stabilizējušās, radot cerības, ka 2023. gadā samazināsies pēdējos divos gados novērotais pamatproduktu kā rīsu, maizes un piena cenu pieaugums.
Piektdien publicētajā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) apkopotajā lauksaimniecības preču pārtikas cenu indeksā tika reģistrēts astotais ikmēneša kritums pēc kārtas kopš marta maksimuma. Novembra indekss liecināja, ka cenas ir tikai par 0,3% augstākas nekā gadu iepriekš.
Tomēr stabilizācija starptautiskajos tirgos vēl neizpaudīsies kā zemāka inflācija mājsaimniecībām visā pasaulē.
Pēc vairākiem labvēlīgo laikapstākļu ražas gadiem, graudu cenas pandēmijas laikā nostiprinājās, jo patērētāji, uzņēmumi un valdības tos krāja. Taču karš vienlaikus ar nepārāk labveīgo klimatu saasināja problēmu.
"Delfi Bizness" jau rakstīja, ka vasarā publicētais Apvienoto Nāciju organizācijas pētījums - pērn ar badu vai tā draudiem saskārās apmēram 9,8% pasaules iedzīvotāju. 11,7% bija pakļauti daļējai nedrošībai par pārtikas vai konkrētu produktu pieejamību. Dažviet pasaulē situācija ir uzlabojusies, taču kopumā pēdējo gadu globālās likstas pārsvarā problēmas ir saasinājušas. Kā uzskata eksperti, pastāv risks, ka brīvais tirgus, kur valda spekulantu vēlme nopelnīt, var būtiski ietekmēt cenas un bada riskam pakļaut būtisku skaitu pasaules iedzīvotāju.
Tieši šogad pavasarī spekulāciju loma bija izteikta un cenas pieauga ļoti strauji.
"Lauksaimnieki visā pasaulē izmanto mazāk mēslojuma, un tādās vietās kā Āfrika tas novedīs pie ražošanas samazināšanās," sacīja FAO tirdzniecības un tirgu direktora vietnieks Jozefs Šmidhubers, kurš paredzēja, ka graudu produkcija nākamgad būs mazāka nekā iepriekšējā gadā.
FAO arī pauž bažas, ka nākamgad pasaulē varētu rasties rīsu deficīts, ja ražotājiem neizdosies atrast pietiekami daudz mēslojuma.
Krievijas iebrukums līdz šim ir ietekmējis trīs Ukrainas ražas ciklus. Kad sākās karš, 2021. gada raža nevarēja atstāt valsti. 2022. gada raža saskārās ar infrastruktūras problēmām, un galvenie apgabali kļuva par kara zonām. Paredzams, ka arī nākamajā gadā ražas apjomi strauji samazināsies.
"Tas ir līdzvērtīgs trim sausuma periodiem pēc kārtas," sacīja Džozefs Glaubers, pārtikas drošības ideju grupas IFPRI vecākais pētnieks un bijušais ASV Lauksaimniecības departamenta galvenais ekonomists.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!