Grieķija un Malta atpaliek no citām ES valstīm Krievijas aktīvu iesaldēšanā

Šis jautājums ir kļuvis aktuāls, jo ES izskata iespēju izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai palīdzētu atjaunot Ukrainu pēc Krievijas agresijas.

27 ES valstis līdz šim ir paziņojušas par Krievijas aktīvu iesaldēšanu pavisam aptuveni 20,3 miljardu eiro vērtībā. Itālija, Īrija, Francija, Spānija, Vācija, Beļģija, Luksemburga un Austrija katra ir paziņojusi par Krievijas aktīvu iesaldēšanu vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā. Arī gandrīz katra no pārējām ES valstīm ir iesaldējusi Krievijas aktīvus miljoniem eiro vērtībā.

Grieķija apstiprināja, ka ir informējusi ES par Krievijas aktīvu iesaldēšanu 212 000 eiro vērtībā. Malta paziņoja, ka ir iesaldējusi Krievijas aktīvus 222 000 eiro vērtībā, lai gan ES dokumentā ir minēti 147 000 eiro.

"Tas ir nedaudz pārsteidzoši," sacīja ES amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. "Vai nu tām nav daudz [Krievijas aktīvu], vai arī tās nedara savu darbu. Vai arī tās ir kaut ko paveikušas, bet nav paziņojušas mums, lai gan tām bija iespējas to paziņot."

Grieķijas varas iestāžu pārstāvis sacīja, ka 212 000 eiro ir visu aktīvu vērtība, kurus Atēnas ir identificējušas, balstoties uz ES sankciju sarakstu. "Grieķijas investīciju vide neizturas labvēlīgi pret Krievijas kapitāla un ārzonas kompāniju ieplūšanu," viņš piebilda.

Maltas premjerministra preses sekretārs sacīja, ka Malta ir palīdzējusi citām Eiropas valstīm konfiscēt tādus aktīvus kā jahtas, kas reģistrētas Maltā, bet fiziski atrodas citur. Viņš piebilda, ka Maltas apņemšanos pildīt ES lēmumus parāda arī kritums Maltas tirdzniecībā ar Krieviju.

Malta pērnā gada martā beidzot paziņoja, ka aptur pasu pārdošanu interesentiem no Krievijas un Baltkrievijas. Šī shēma ļāva par apmēram vienu miljonu eiro lielām investīcijām iegūt pilnu pieeju ES.