Valstu tirgu elektroenerģijas sasaiste vairākkārt kavējās ES pārvaldības nepilnību un pārrobežu tirdzniecībai nepieciešamo regulatīvo instrumentu sarežģītās sistēmas dēļ, un tas savukārt kavēja tirgus noteikumu īstenošanu. Arī tirgus uzraudzība, ko veic Eiropas Komisija un ES enerģētikas aģentūra ACER, nav nodrošinājusi pietiekamus uzlabojumus. Uzraudzības pasākumi ļaunprātīgas izmantošanas un manipulāciju ierobežošanai nav bijuši pietiekami tālejoši, un tas nozīmē, ka galvenais risks ES elektroenerģijas tirgū gulstas uz galapatērētājiem.
1996. gadā ES uzsāka sarežģītu projektu nolūkā pilnībā integrēt valstu elektroenerģijas tirgus. Mērķis bija nodrošināt patērētājiem pēc iespējas lētāku elektroenerģiju un palielināt ES energoapgādes drošību. Tomēr faktiski – gandrīz desmit gadus pēc paredzētās projekta pabeigšanas 2014. gadā – tirgu joprojām regulē 27 valsts tiesiskie regulējumi. Pašreizējās enerģētikas krīzes laikā kļuvis vēl uzskatāmāk, ka vairumtirdzniecības cenas dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un mazumtirdzniecības cenas joprojām lielā mērā ietekmē valstu nodokļu likmes un tīkla maksas, nevis konkurence, norāda revidenti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
