Foto: AFP/Scanpix/LETA

Akciju cenas pirmdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas un Āzijas biržās pēc jaunām bažām par Ķīnas nekustamo īpašumu tirgu.

Akciju cenu kāpums Volstrītā bija neliels, jo bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu un augstām procentlikmēm ierobežoja šo kāpumu pēc četras dienas ilga krituma.

Vašingtona gatavojas iespējamai federālās valdības darba apturēšanai, jo labējie republikāņi Pārstāvju palātā bloķē svarīgu tēriņu likumu pieņemšanu.

"Briefing.com" norādīja uz investoru noskaņojumu, "ka tirgum ir gaidāms atsitiens" pēc visu trīs galveno Volstrītas indeksu samazināšanās iepriekšējās četrās tirdzniecības dienās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,1% līdz 34 006,88 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,4% līdz 4337,44 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,5% līdz 13 271,32 punktiem.

Naftas cenas pēc sākotnēja kāpuma noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām pieauga.

Investoru nomākto noskaņojumu veicināja tas, ka Vācijas "Ifo" institūta biznesa pārliecības indekss šā gada septembrī samazinājās līdz 85,7 punktiem salīdzinājumā ar 85,8 punktiem augustā, tādējādi kritums reģistrēts piekto mēnesi pēc kārtas.

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstītāja "China Evergrande" akcijas cena Honkongas biržā kritās par apmēram 25% pēc tam, kad šis uzņēmums atsauca kreditoru sanāksmi un paziņoja par plānotas restrukturizācijas atcelšanu.

"Evergrande" milzu parāds ir veicinājis Ķīnas nekustamo īpašumu tirgus krīzes padziļināšanos, radot bažas par šīs krīzes izplatīšanos pasaulē.

Nekustamo īpašumu sektors, kas kopā ar būvniecību sastāda apmēram ceturtdaļu no Ķīnas iekšzemes kopprodukta, ir svarīgs valsts ekonomikas izaugsmes pīlārs un pēdējos gadu desmitos bija piedzīvojis bumu.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,8% līdz 7623,99 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 1,0% līdz 15 405,49 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,9% līdz 7123,88 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 0,4% līdz 89,68 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā praktiski nemainījās un bija 93,29 dolāri par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena pirmdien pieauga par 11,7% līdz 44,44 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,0647 līdz 1,0597 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2240 līdz 1,2213 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 148,36 līdz 148,84 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 86,96 līdz 86,74 pensiem par eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!