Akciju cenas mainās dažādos virzienos pirms gaidāmas ASV valdības darba apturēšanas

Šajā nedēļas nogalē ir gaidāma pirmā ASV valdības darba pārtraukšana kopš 2019. gada, ja ASV Kongress pirms septembra beigām nespēs vienoties par budžeta projektu.

"Es domāju, ka ideja par potenciālu valdības darba apturēšanu nav svarīgs faktors, kas noteiktu akciju cenu virzību, bet tā noteikti nepalīdz [investoru] noskaņojumam," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Investoru noskaņojumu septembrī ievērojami nomāca bažas, ka augošu naftas cenu dēļ inflācija saglabāsies augsta, un tāpēc biržu indeksi kritās līdz vairāku mēnešu zemākajiem līmeņiem.

Eiropas biržu indeksi piektdien pieauga pēc datu publicēšanas par to, ka inflācijas temps eirozonā septembrī palēninājies līdz 4,3%, kas ir zemākais līmenis kopš 2021.gada oktobra.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" piektdien kritās par 0,5% līdz 33 507,50 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 4288,05 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,1% līdz 13 219,32 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 piektdien pieauga par 0,1% līdz 7608,08 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX kāpa par 0,4% līdz 15 386,58 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,3% līdz 7135,06 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piektdien kritās par 1,0% līdz 90,79 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 0,1% līdz 95,31 dolāram par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena piektdien kritās par 2,9% līdz 41,86 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru piektdien pieauga no 1,0570 līdz 1,0576 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2203 līdz 1,2205 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 149,28 līdz 149,40 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 86,59 līdz 86,64 pensiem par eiro.