Amerikāņu lielākais talants ir spēja pārvērst teju jebko izklaides šovā – sākot no kūku cepšanas un noziegumu izmeklēšanas līdz kravas mašīnu pārbraucieniem pār aizsalušiem ezeriem un neuzvedīgu bērnu pāraudzināšanai. Par visu ir realitātes šovs. Finanses, protams, nav izņēmums. Man nesen bija iespēja pavērot par tūristu izklaidi padarītos mazos kapitālisma svētkus – finanšu tirdzniecības dienas sākšanos un beigšanos pasaules lielākajās biržās Ņujorkā. Bija pārsteigumi, vilšanās un pārdomas, ko mēs varētu aizņemties no aizokeānijas.
Finanšu kvartāla šaurās, eiropiešiem labāk saprotamās ieliņas apvienojumā ar debesskrāpjiem atgādina par to, cik fiziski mazs un cik finansiāli nevarīgs esi. Iespējams, arī Donaldam Trampam reiz radās šāda sajūta, jo, kā stāstīja vietējie, viņa ēka ir vienīgā ar lielu uzrakstu virs durvīm. Tur gozējas liels zeltīts uzraksts TRUMP. Parējām tāda nav. Jo nevajag – visi zina, kuram miljardierim vai korporācijai tā pieder. Iespējams, bijušajam prezidentam, kurš, kā daudzkārt ziņojuši mediji, nekad nav bijis tik turīgs, kā viņam gribētos, radušies kompleksi tieši tur.
Bet ne par to. Divi pieminētie sirds kambari ir pasaules galvenās biržas – NASDAQ un Ņujorkas birža (NYSE). Šajās biržās tiek kotētas pasaules lielākās un dārgākās kompānijas. Daudzu uzņēmumu sapnis ir nokļūt tur. Lai saprastu atšķirību, var minēt, ka pērn decembrī visu NYSE uzņēmumu vērtība pārsniedza 25 triljonus dolāru, NASDAQ 23 triljonus, bet tuvākā sekotāja Eiropas “Euronext” vērtība bija tikai 6,8 triljoni. Tātad teju četras reizes mazāk. Nesen arī “Delfi Bizness” rakstīju par aprēķiniem, kas saka – lai nokauninātu pārējo pasauli, pat nevajag skaitīt visus biržā kotētos uzņēmumus. Pietiek paņemt septiņus lielos amerikāņu tehnoloģiju milžus.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv