Ar zināmu regularitāti tiek aktualizētas diskusijas par nepietiekoši aktīvo kreditēšanu un tās ietekmi uz ekonomikas attīstību. Šīs tēmas apspriešana ir visnotaļ pamatota, diemžēl vairums diskusiju sākas un beidzas ar kategoriskiem apgalvojumiem: no uzņēmējiem dzirdam "bankas jau vispār neko nav gatavas kreditēt", no bankām "mēs jau labprāt, bet nevaram atrast uzņēmumus, kuru spējai kredītus atmaksāt mēs spētu noticēt" utml.
Vēl dažādi papildus aspekti tiek piesaukti saistībā ar privātpersonu kreditēšanu, bet tam šoreiz nepieskaršos, jo vēlos fokusēties uz nelielo uzņēmumu kreditēšanu. Ir dažādi veidi, kā iedalīt uzņēmumus pēc izmēra, bet šoreiz vienkāršības labad par nelieliem uzskatīsim tādus, kuru darbinieku skaits nepārsniedz 50.
Stipri vienkāršojot, uzdrošinos apgalvot, ka kreditēšana noritēs daudz aktīvāk tad, ja aizņēmēji ar aizdevējiem iemācīsies labāk saprasties, tirgus regulatori palīdzēs nevis traucēs, bet tehnoloģiju uzņēmumi piedāvās veidu, kā ar aizņemšanos un aizdošanu saistītos procesus padarīt krietni vienkāršākus.