Latvijas sabiedrības apziņā sen un dziļi bija iespiedies teiciens "parāds nav brālis". Priekšstats, ka aizņēmums drīzāk ir uzskatāms par kaut ko bīstamu, nevis daļu no mūsu ikdienas, cilvēkus ilgstoši atturēja uzņemties saistības. Šis ir bijis viens no iemesliem, kas Latvijas sabiedrības saistību līmeni ir padarījis par vienu no zemākajiem Eiropā, – hipotekārās kreditēšanas apjoms Latvijā ir aptuveni 12% no IKP (vidēji Eiropā ap 36%), arī kopējais saistību līmenis ir otrs zemākais Eiropā un divas reizes mazāks, nekā Lietuvā vai Igaunijā. Mūsu novērojumi liecina, ka jaunākas paaudzes cilvēkos minētais priekšstats izzūd, un ekonomikai augot, tas varētu veicināt kreditēšanu, kā arī valsts ekonomiku kopumā.
Interesanti, ka pie zema hipotekāro kredītu apjoma, Latvijas sabiedrībā ir salīdzinoši daudz cilvēku, kuriem pieder nekustamais īpašums. Ja eirozonā mājoklis pieder aptuveni divām trešdaļām mājsaimniecību (mājokļa īpašumtiesības bija gandrīz 39%, bet vēl 27% mājsaimniecību bija hipotēka vai aizdevums, tad Latvijā savs mājoklis pieder vairāk nekā 80% mājsaimniecību. Lielākajai daļai – bez kredītsaistībām. Protams, runa pamatā ir par dzīvokļiem padomju laikos celtās sērijveida ēkās, ko piešķīra galvenokārt par velti un kas, piemēram, Rīgā nemainīgi veido vismaz pusi no visiem nekustamo īpašumu darījumiem, liecina platformas "Cenubanka" dati. Tas nozīmē, ka cilvēku rīcībā ir daudz novecojušu īpašumu, kuru vērtība krītas gadu no gada un par kuriem nākas maksāt salīdzinoši lielus rēķinus par apkuri un silto ūdeni.
Latviešu psiholoģisku barjeru pret ilgtermiņa saistību uzņemšanos veido virkne faktoru. To vidū – padomju laika pieredze un agrīnie 90. gadi, kas "baby boomers" un arī X paaudzēs nostiprināja priekšstatu par kapitālisma "mežonīgumu" un krāpnieciskajām shēmām. Tam sekoja 2008. gada krīze, kas radīja jaunu finanšu traumu un nostiprināja viedokli, ka aizņemšanās ir pēdējais un muļķīgākais, ko cilvēks savā mūžā vispār var darīt. Jāņem vērā, ka liela daļa no vecā dzīvojamā fonda cilvēku rīcībā nonāca privatizācijas ceļā, – daudziem tas ļāva izmantot šos dzīvokļus kā "atspēriena punktu", lai tiktu pie energoefektīvāka un plašāka mājokļa. Citiem tas ir palicis kā vērtīgākais ieguvums, kas kļuva pieejams bez saistību uzņemšanās.