Latvijas darba devēji un darba ņēmēji kopā maksā lielākos darbaspēka nodokļus Baltijā, nesaņemot pienācīgus veselības pakalpojumus no valsts. Darba ņēmējiem ir problēmas ar pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, savukārt darba devējiem papildus nodokļiem darbinieku darba nespējas gadījumā vēl arī lielākais izmaksu slogs Baltijā.
Šobrīd Latvijā darba devēju izmaksas darbinieku darba nespējas gadījumā ir divreiz augstākas nekā Igaunijā un piecreiz augstākas nekā Lietuvā, tas ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Lietuvā darba devēju apmaksātās darba dienas darba nespējas gadījumā ir divas, Igaunijā tās ir piecas, Latvijā tās ir astoņas. Gan Igaunijā, gan Lietuvā valsts krietni ātrāk iesaistās darba nespējas apmaksā, sedzot izmaksas no valsts sociālā budžeta.
Saglabājot izmaksu slogu uz darba devējiem, tas nestimulē Latvijas valsti rīkoties atbildīgāk – uzlabot veselības aprūpes sistēmu, pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kā arī darba nespējas lapu (DNL) piešķiršanas uzraudzību, jo tās ir darba devēja izmaksas un tiešā veidā neietekmē valsts budžetu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!