Kārlis Purgailis: Nenoteiktība Francijas politikā ietekmē eirozonas akciju tirgu

Aizvadītajā mēnesī labākos rezultātus demonstrēja attīstības valstu akciju tirgi ar 4 % pieaugumu, kamēr ASV nedaudz atpalika, uzrādot 3,6 % ienesīgumu. Izņēmums bija Eiropas akciju tirgus, kas indeksa līmenī jūnijā uzrādīja negatīvu sniegumu, proti, -1,2 %. Obligāciju pusē cenu kāpumu varēja novērot visos lielākajos sektoros. Visspilgtāk izcēlās Vācijas valdības obligācijas ar 1,3 % kāpumu, kam sekoja ASV valdības obligācijas ar 0,9 %.

Cenu kāpumu ASV akciju tirgū galvenokārt veicināja informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju pakalpojumu sektori. Arī pastāvīgais entuziasms par mākslīgo intelektu turpināja veicināt saistītos uzņēmumus, ņemot vērā paziņojumus par spēcīgajiem finanšu rezultātiem. Starp obligācijām pozitīvāko rezultātu uzrādīja ASV valdības parāda vērtspapīri, kam sekoja ASV paaugstināta riska obligācijas ar 0,8 %.

Jūnija sēdē ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) bāzes procentu likmes atstāja nemainīgas, vienlaikus paceļot īstermiņa un ilgtermiņa likmju prognozes. FRS paredz, ka nākamā gada laikā likmes varētu tikt pazeminātas par 1 procenta punktu līdz 4,125 %, ilgākā termiņā redzot bāzes likmi pie 2,75 %. ASV inflācijas cipari maijā bija zemāki nekā gaidīts, patēriņa cenām paliekot aprīļa līmenī. Pēc negatīviem rezultātiem aprīlī ASV ražošanas un tirdzniecības sektori maijā atgriezās pie izaugsmes. Mazumtirdzniecības apjomi maijā palielinājās par 0,1 %, bet ASV mājokļu pārdošanas apjomos maijā varēja novērot trešo samazinājumu pēc kārtas, lielāko kritumu piedzīvojot jauno mājokļu segmentam.

Eirozonas akciju negatīvo sniegumu lielā mērā ietekmēja bažas par Francijā izsludināto ārkārtas vēlēšanu iznākumu un arī gaidas par ne tik strauju likmju mazināšanu, kā sākotnēji cerēts. Galēji kreiso partiju uzvara Francijas parlamenta vēlēšanās radīja bažas investoros attiecībā uz nodokļu politiku un budžeta tēriņiem nākotnē. Šīs nenoteiktības bažas atspoguļojās gan Francijas uzņēmumu akciju vērtības samazinājumā, gan lielākā riska prēmijā Francijas valdības obligācijām, samazinot to cenu.

Labāk veicās informāciju tehnoloģiju un čipu ražošanas sektoriem, kamēr automobiļu un luksusa preču sektoros bija vērojams kritums. Starp obligācijām vislabāk veicās Vācijas valdību vērtspapīriem ar 1,3 %, kamēr Eiropas investīciju reitinga parāda vērtspapīri un paaugstināta riska obligācijas atpalika par attiecīgi 0,7 % un 0,3 %.

Jūnija sēdē ECB kā pirmā no vadošajām pasaules centrālajām bankām sāka pazemināt procentu likmes, samazinot tās par 0.25 procenta punktiem. Līdz ar to depozīta un refinansēšanas likmes šobrīd, attiecīgi, atrodas pie 3,75 % un 4,25 % atzīmēm. Eirozonas ražošanas izlaide un mazumtirdzniecības apjomi aprīlī saruka par, attiecīgi, 0,4 % un 0,5 %. Jūnijā arī bija vērojama eirozonas uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās, PMI indeksam samazinoties līdz 50.8 no 52.2 mēnesi iepriekš, ko galvenokārt ietekmēja vājāka pieprasījuma dinamika.

Attīstības valstu akciju indekss jūniju noslēdza ar pozitīvu 4 % sniegumu. Liels nopelns tam ir joprojām pieaugošā investoru aktivitāte Taivānas informāciju tehnoloģiju un mākslīgā intelekta sektoros. Tikmēr pēc vairāku mēnešu pozitīva snieguma Ķīna jūnijā atgriezās negatīvajā teritorijā, akciju indeksa vērtībai krītot par nepilniem 3 %. Obligāciju pusē attīstības valstu indeksa vērtība pieauga par 0,5 %. Ķīnā ražošanas sektorā rezultāti izrādījās vājāki nekā gaidīts, mājokļu pirkšanas aktivitāte turpināja pazemināties, savukārt mājokļu cenas turpināja noturīgi iet uz leju. Indijā joprojām bija novērojams globālo investoru aktivitātes pieaugums, it sevišķi pēc ziņām, ka viena no lielākajām investīciju bankām iekļaus Indijas valdības obligācijas attīstības valstu tirgus indeksā.