Pēdējās nedēļās telekomunikāciju un IT nozares jautājumus aktualizējušas ziņas par it kā gatavoto īpašumtiesību maiņu "Tet" un LMT starpā. Tā kā šie jaunumi tiek skatīti galvenokārt no akcionāru interešu skata punkta, turklāt saprast šo darbību nodomu un mērķi, kas maskējas zem vispārējām frāzēm, ir visai sarežģīti, ir vērts paraudzīties uz jautājumu arī no nozares veselības, konkurences un perspektīvās attīstības viedokļa.
Minētā jautājuma likmes ir augstas – īpaši runājot par fiksēto līniju optiskā tīkla operatoru "Tet". Šī daudzu gadu rezultātā un vairāk nekā pusmiljarda eiro ieguldījumos tapusī infrastruktūra savā ziņā ir unikāla – neviens cits operators šodien tādu nevar piedāvāt un, visticamāk, arī nākotnē nevarēs. Lai gan Latvijas tirgū ir vēl daži citi fiksētā tīkla operatori, nevienam no tiem tīkls nepārklāj visu valsti, kā arī lielākajās pilsētās to infrastruktūra var nebūt nākotnes droša, piemēram, Rīgas pašvaldība strādā pie galvaspilsētas izskata sakārtošanas, un tai ir iebildumi pret gaisa vadiem, kas stiepjas starp ēkām. "Tet" infrastruktūra ir ieguldīta pazemes kabeļu kanalizācijā.
Šo unikālo un nereplicējamo infrastruktūru apvienot ar kādu no operatoriem nozīmētu de facto ierobežot konkurenci. To būtu nepieciešams atstāt pilnīgā valsts īpašumā, sniedzot piekļuvi tai uz vairumtirdzniecības nosacījumiem visiem Latvijas operatoriem. Šāds risinājums būtu ilgtspējīgs gan no konkurences skata punkta – tātad arī sniegtu labumu patērētājiem, gan arī uz valsts aizsardzības apsvērumiem raugoties, pamatoti pieņemot, ka kritiskā brīdī valsts kā akcionārs būs pats uzticamākais un drošākais.
Tas prasītu "Tet" nodalīt pakalpojumu mazumtirdzniecību atsevišķā juridiskā vienībā, kura savukārt tiešām varētu būt tirgošanās objekts starp akcionāriem. Infrastruktūra paliktu "Tet" tīkla operatora īpašumā, tam kļūstot par atsevišķu juridisku vienību ar simtprocentīgu valsts kapitālu. Savukārt "Citrus Solutions", būvniecības uzņēmuma, piederībai tik būtiskas nozīmes nav, un tas var tikt atsavināts kādam reģionālam komunikāciju infrastruktūras būvniecības spēlētājam, kas spētu dot papildu impulsu tā biznesa izaugsmei ārpus Latvijas robežām. Par mediju publikācijās pieminēto "Tet" elektrības tirdzniecību pat īsti nav ko teikt – tas ir bizness ar ļoti mazu peļņu, ja vispār ir pelnošs, un pastāv galvenokārt klientu piesaistes stiprināšanai.
"Tet" varētu turpināt sniegt ne tikai piekļuves, bet arī maģistrālo un starptautisko pārraides jaudu pakalpojumus, sekmīgi konkurējot ar līdzīgiem operatoriem pasaulē un Latvijā, kā, piemēram, "Latvenergo". Un, sadarboties ar LVRTC, kas papildu apraides infrastruktūrai sniedz arī ļoti nozīmīgos kiberdrošības un citus līdzīgus pakalpojumus, tai skaitā uzturot e-parakstu.
Šādā nozares izkārtojumā nedaudz mainīsies nozares regulatora, SPRK, prioritātes un uzdevumi, taču šāda nozares struktūra nenoliedzami veicinās veselīgu konkurenci operatoru starpā, sniedzot Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu lietotājiem plašākas iespējas, vairāk ērtību, lielāku izvēli un konkurētspējīgākus izcenojumus, jo katrs no operatoriem spēs piedāvāt plašu pakalpojumu spektru visā valsts teritorijā.
Jāpiekrīt mediju publikācijās ekonomikas ministra Valaiņa kunga teiktajam, ka "Tet" un LMT akcionāru struktūra tiešām ir komplicēta, ar savstarpējām atkarībām, un atšķetināt to nav viegli. Taču šajā procesā Latvijas Telekomunikāciju asociācija aicina atcerēties ne vien par "Telia" un valsts maka interesēm, bet paturēt prātā arī Latvijas telekomunikāciju nozares kopējo veselību, valsts drošības jautājumus, attīstības perspektīvu un lietotāju intereses, lai arī turpmāk varam lepoties, ka esam Eiropas priekšpulkā ar jaudīgu nozari, pakalpojumu kvalitāti, tehnoloģiju attīstību un labiem piedāvājumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!