Pēdējās nedēļās telekomunikāciju un IT nozares jautājumus aktualizējušas ziņas par it kā gatavoto īpašumtiesību maiņu "Tet" un LMT starpā. Tā kā šie jaunumi tiek skatīti galvenokārt no akcionāru interešu skata punkta, turklāt saprast šo darbību nodomu un mērķi, kas maskējas zem vispārējām frāzēm, ir visai sarežģīti, ir vērts paraudzīties uz jautājumu arī no nozares veselības, konkurences un perspektīvās attīstības viedokļa.
Minētā jautājuma likmes ir augstas – īpaši runājot par fiksēto līniju optiskā tīkla operatoru "Tet". Šī daudzu gadu rezultātā un vairāk nekā pusmiljarda eiro ieguldījumos tapusī infrastruktūra savā ziņā ir unikāla – neviens cits operators šodien tādu nevar piedāvāt un, visticamāk, arī nākotnē nevarēs. Lai gan Latvijas tirgū ir vēl daži citi fiksētā tīkla operatori, nevienam no tiem tīkls nepārklāj visu valsti, kā arī lielākajās pilsētās to infrastruktūra var nebūt nākotnes droša, piemēram, Rīgas pašvaldība strādā pie galvaspilsētas izskata sakārtošanas, un tai ir iebildumi pret gaisa vadiem, kas stiepjas starp ēkām. "Tet" infrastruktūra ir ieguldīta pazemes kabeļu kanalizācijā.
Šo unikālo un nereplicējamo infrastruktūru apvienot ar kādu no operatoriem nozīmētu de facto ierobežot konkurenci. To būtu nepieciešams atstāt pilnīgā valsts īpašumā, sniedzot piekļuvi tai uz vairumtirdzniecības nosacījumiem visiem Latvijas operatoriem. Šāds risinājums būtu ilgtspējīgs gan no konkurences skata punkta – tātad arī sniegtu labumu patērētājiem, gan arī uz valsts aizsardzības apsvērumiem raugoties, pamatoti pieņemot, ka kritiskā brīdī valsts kā akcionārs būs pats uzticamākais un drošākais.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!