Tarass Buka: Vasaras vētras finanšu tirgos

Eiropas Centrālā banka nepazemināja procentu likmes, neraugoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi. Lai gan eirozonas IKP otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 0,3% un pārsniedza tirgus dalībnieku prognozes, biežāk publicētie iepirkumu vadītāju reģionālā indeksa dati jūlijā uzrādīja tikai minimālu izaugsmi. Inflācija saglabājusies augstāka, nekā gaidīts, pēdējā mēneša laikā pieaugot līdz 2,6 procentiem – straujāk nekā jūnijā. ASV sniegtie jūnija patēriņa cenu indeksa dati uzrādīja pirmo gada kritumu kopš pandēmijas sākuma. Pozitīvā tendence ir likusi tirgus dalībniekiem domāt, ka septembrī Federālā rezervju sistēma sāks procentu likmju samazināšanas ciklu. Kopš mēneša vidus visa uzmanība ir pievērsta ASV prezidenta vēlēšanām un akciju indeksos iekļauto uzņēmumu ceturkšņa rezultātiem. Pēdējie uzrāda stabilu peļņas pieaugumu, bet norāda uz zemākām prognozēm atlikušajā gada laikā.

Mainoties noskaņojumam, ASV "S&P 500" akciju indekss piedzīvoja savu pirmo dienas kritumu par vairāk nekā 2 procentiem pēc 256 dienu pārtraukuma. Kas tālāk? Vēsturiskā statistika kopš 1943. gada liecina, ka pēc šāda mēroga vienas dienas tirgus krituma svārstīgums vairāku nedēļu laikā saglabājas augstāks, bet pēc gada pozitīvas atdeves varbūtība ir 80% gadījumu, un vidējā atdeve ir gandrīz 15%, kas ir krietni virs vēsturiskajiem vidējiem rādītājiem.

Vēsturiskā pieredze sevi attaisnoja, jo augusta sākumā esam liecinieki lielam svārstīgumam. Japānas centrālā banka paaugstināja procentu likmes un atzina savu iejaukšanos valūtas tirgū, mēģinot apturēt jenas kursa kritumu attiecībā pret dolāru. Šis šķietami lokālais lēmums satricināja pasaules tirgus, jo daudzi tirgus dalībnieki bija aizņēmušies jenās, lai finansētu savus ieguldījumus pasaules aktīvos. Tas izraisīja straujāko aktīvu izpārdošanu Japānas tirgus vēsturē, vislielāko svārstīgumu ASV tirgū kopš Covid-19 pandēmijas, kā arī masveida centienus samazināt riskus, piemēram, iegādājoties valdības obligācijas. Šādi notikumi tirgos atkārtojas un sniedz iespēju ieguldīt kvalitatīvos aktīvos par pazeminātām cenām.

ASV politiskie notikumi jūlijā vairāk atgādināja kulta seriāla "House of Cards" ("Kāršu namiņš") epizodes, nevis priekšvēlēšanu kampaņu. Bijušā prezidenta Donalda Trampa slepkavības mēģinājums, attiecīgi saņemtais jauns popularitātes vilnis un pozitīva reakcija no finanšu tirgiem – tas radīja priekšstatu, ka prezidenta vēlēšanu rezultāti jau ir skaidri. Pozitīvo noskaņojumu veicināja arī patēriņa cenu indeksa inflācijas kritums līdz trīs gadu zemākajam līmenim (3% gadā). Šī dinamika, kas uz laiku samazināja politisko nenoteiktību un palielināja iespējamību, ka ASV Federālā rezervju sistēma septembrī samazinās procentu likmes, veicināja negaidītas izmaiņas tirgū.

Lai gan gada pirmajā pusē dominēja lielākie ASV tehnoloģiju uzņēmumi (uz mākslīgā intelekta viļņa), jūlijā šī tendence mainījās. Līdz jūlija pēdējai dienai "Russell 2000 small-cap" (mazo uzņēmumu) akciju indekss bija pat par 10 procentiem priekšā "S&P 500", kas pārstāv lielos uzņēmumus. Gan ekspektācijas par zemākām aizņemšanās likmēm nākotnē, gan riska ieguldījumu fondu (hedge funds) vēsturiski augstās īsās pozīcijas ir novedušas pie straujas investīciju rotācijas no lielo uz mazāku uzņēmumu akcijām.

Trampa uzvara, visticamāk, nozīmētu ekspansionistisku politiku, kas veicinātu lielāku ekonomikas izaugsmi un augstāku inflāciju. Nodokļu atvieglojumi, kuru termiņš beigsies nākamgad, visticamāk, tiks saglabāti. Tiktu paaugstināti arī tarifi, kas veicinātu jaunu tirdzniecības karu fāzi. Tiktu ieviesta arī stingrāka imigrācijas politika, kas varētu negatīvi ietekmēt darba tirgu. Visbeidzot, lai gan Trampa uzvara nozīmētu vēlmi vājināt dolāru, iepriekš uzskaitītajiem pasākumiem, visticamāk, būtu pretējs efekts, kas stiprinātu ASV valūtu. Ir vērts paturēt prātā arī Trampa ideju izveidot stratēģisku bitcoin rezervi – šis instruments, ko bieži spēcīgi ietekmēja mediju virsraksti, steidzās reaģēt uz Trampa plāniem un jūlijā pieauga par gandrīz 6 procentiem attiecībā pret dolāru.

Raugoties uz ilgtermiņa sekām, iespējams, ka Trampa fiskālā politika dotu priekšroku augsta ienesīguma obligācijām. Jūlijā mēs redzējām, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta "vērtību" sektoriem akciju tirgos, kuriem pēdējā mēneša laikā klājas labi – finansēm, enerģētikai, nekustamajam īpašumam, rūpniecībai un patēriņa precēm. Tiesa, pēc 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām šo sektoru "vadība" neturpinājās īpaši ilgi, un visā Trampa prezidentūras laikā vislabāk veicās IT nozares akcijām.

Līdz jūlija beigām nedaudz vairāk nekā 40 procenti no "S&P 500" akciju indeksu uzņēmumiem paziņoja otrā ceturkšņa finanšu rezultātus. Līdz šim kopējā aina atbilst investoru gaidām – četri no pieciem (80,1 procents) uzņēmumiem ir guvuši lielāku peļņu, nekā tirgus prognozēja. Kopš 2023. gada sākuma vismaz 78% uzņēmumu katru ceturksni pārvar cerību latiņu.

Šo uzņēmumu vidējā peļņa pieauga par gandrīz 10% gadā (labākais rezultāts kopš 2021. gada beigām). Arī neto peļņas norma ir ārkārtīgi augstā līmenī, pārsniedzot 12%, bet pēdējo 5 gadu vidējais rādītājs ir bijis 11,5%. Līdz ar stabiliem rezultātiem uzņēmumi sniedza arī konservatīvākas prognozes atlikušajam gadam – jūlijā pastāvīgi samazinājās peļņas pieauguma gaidas gada otrajā pusē.

No lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem pirmā ceturkšņa rezultātus publicēja "Alphabet", "Google" mātesuzņēmums. Neskatoties uz stabilu izaugsmi meklēšanas un mākoņdatošanas segmentos, kas palielināja uzņēmuma gada peļņu par 28%, uzņēmuma akcijas pēc rezultātu publicēšanas strauji kritās. Tirgus dalībnieku galvenais fokuss bija uz "Alphabet" izpilddirektora Sundara Pičai pausto ideju, ka uzņēmums būtiski palielinās investīcijas mākslīgā intelekta infrastruktūrā, jo risks atpalikt šajā jomā ir ievērojami augstāks nekā pārmērīgo investīciju risks. "Alphabet" kapitālie izdevumi šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugs par vairāk nekā 50%, kas radīs spiedienu uz uzņēmuma peļņas normu.