Guntars Krols: Eiropā šogad strauji uzlabojas apstākļi IPO darījumiem

Proti, ASV šī gada pirmajā pusē ir īstenoti 80 IPO darījumi, kas ir par 27% vairāk nekā 2023. gada pirmajos 6 mēnešos, bet Eiropā šogad līdz jūnijam realizēts par 10% vairāk darījumu (69 pret 63). Globālie pasaules dati šogad "cieš" no zemākas IPO aktivitātes Āzijā, kur šī gada pirmajā pusē bijis par 43% mazāk darījumu kā pērnā gada līdzīgā periodā.

Taču svarīgāks par darījumu skaitu šoreiz ir investīciju apjoms ASV un Eiropā. Proti, ASV šī gada pirmajos sešos mēnešos IPO darījumos ieguldīts par 75% vairāk kā pērn – 17,8 miljardi ASV dolāru pretēji 10,2 miljardiem 2023. gada pirmajos sešos mēnešos. Savukārt, Eiropā īstenoto IPO darījumu investīciju apjoms šī gada pirmajā pusē ir pat trīskāršojies – no 5,2 miljardiem ASV dolāru pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos līdz 15,2 miljardiem šī gada pirmajā pusē.

Otrajā gada ceturksnī tieši Eiropā tika īstenoti sevišķi lieli IPO darījumi – "Puig Brands" SA IPO darījums maijā Madrides biržā piesaistīja 2,9 miljardus ASV dolāru investīciju, bet martā "Galderma Group" AG Šveices SIX biržā – 2,6 miljardus. Vēl 2,5 miljardus ASV dolāru investīciju piesaistīja aktīvu pārvaldes uzņēmuma "Abn" IPO darījums Euronext biržā Amsterdamā, kas notika aprīlī. Šie ir lieli darījumi pat pēc globālas mērauklas, bet kopumā jāsaka, ka Eiropā vidēja IPO investīciju apjoms šogad ir ap 220 miljoniem eiro – tā ir summa, kas ir iespējama arī labākajiem Baltijas uzņēmumiem.

Savukārt, ASV ir interesanti redzēt, kāda ietekme būs prezidenta vēlēšanām. Statistika rāda, ka gadā pēc vēlēšanām caurmērā ASV ir par 39% vairāk IPO darījumu kā vēlēšanu gadā un par 24% vairāk nekā gados, kas iekrīt prezidenta pilnvaru termiņam pa vidu. Tas visdrīzāk izskaidrojams ar to, ka jauna prezidenta darbības sākums tirgiem iedod stabilitātes sajūtu, kā arī parasti tiek iezīmēts kāds jauns, uz attīstību vērsts ekonomikas kurss, kas attiecīgi palielina investoru optimismu. Redzēsim, vai šī statistika piepildīsies arī nākamgad.

Līdztekus augstākai aktivitātei, tirgū ir novērojama kāda svarīga tendence, kas noteikti ir jāņem vērā jebkuram, kurš plāno savu IPO. Proti, šogad ir skaidri novērojams investoru uzsvars uz IPO uzņēmumu finanšu ilgtspēju – ieņēmumiem un spējai pelnīt. Šogad visu pasaules reģionu IPO uzņēmumu mediānas peļņas marža bija pozitīva. Tas ir svarīgi, jo pērn ASV IPO darījumos mediānas marža bija negatīva un bija –5%, kas nozīmē, ka investīcijas varēja tikt piesaistītas arī zaudējumus nesošiem uzņēmumiem, balstoties uz to nākotnes izaugsmes plāniem.

Šogad arī ASV mediānas peļņas marža ir pozitīva (3%), bet globāli tā ir pieaugusi līdz 9% (pretēji 8% pērn) un Eiropā tā sasniedz 10% (pērn 8%). Šis skaidri parāda, ka investori vairs "nemet naudu pakaļ" cerīgiem stāstiem un vēlas redzēt jau pierādītu spēju gan attīstīties, gan pelnīt. Es teiktu, ka šis apstāklis ir jāņem vērā jebkuram, kurš plāno savu IPO arī Latvijā.

Kas notiks tālāk? IPO tirgus visdrīzāk ietekmēs trīs lieli faktori.

Pirmkārt, monetārā politika. Centrālo banku procentu likmju samazināšanas temps un apjoms lielajos ekonomiku blokos visdrīzāk atšķirsies, bet investori kopumā sagaida, ka naudas līdzekļi, lai arī pakāpeniski, kļūs lētāki. Tas tirgū radīs papildu pieprasījumu pēc augstākas atdeves ieguldījumiem un tas nāks par labu IPO darījumiem.

Otrkārt, jāņem vērā vēlēšanu rezultāti faktiski visā pasaulē. Šeit pozitīvi ir tas, ka vēlēšanu norise jau pati par sevi palielina skaidrību tirgos – investoriem kopumā labāk patīk zināms vēlēšanu rezultāts, nekā nenoteiktība pirms vēlēšanas ir notikušas. Tomēr vēlēšanas var nest arī nestabilitāti un redzēsim, kāds efekts uz finanšu tirgiem būs, piemēram, nesenajām Francijas vēlēšanām, kas ir radījušas neskaidrību par šīs valsts turpmāko politisko kursu.

Treškārt, jāņem vērā ģeopolitiskie konflikti. Investori un ekonomikas piemērojas ģeopolitiskam saspīlējumam, taču jāņem vērā, ka jebkurā konfliktā un karā saglabājas iespēja jauniem pavērsieniem, jaunai eskalācijai un šis apstāklis visu laiku būs tirgu uzmanības lokā.

Visām šīm tendencēm ir tieša ietekme arī uz iespējamajiem IPO darījumiem tepat Latvijā. Pat salīdzinoši mazus darījumus tikai mūsu tirgū patiesībā ietekmē, piemēram, procentu likmes, jo tās ietekmē investoru peļņas gaidas.

Taču apstākļi kopumā šobrīd ir stipri labāki nekā tie bija pirms gada – ja Latvijas uzņēmumi domā par IPO, tad pēdējo mēnešu darījumi Eiropā un šī gada otrās puses prognozes liecina, ka šis ir labs laiks labiem darījumiem. Bet te jāatceras, ko minēju iepriekš šajā komentārā – tirgi gaida finansiāli ilgtspējīgus uzņēmumus un jau pagājušajā gadā bija redzama tendence, ka uzņēmumu vērtējumi kļūst piesardzīgāki. Ja Latvijas uzņēmumi vēlas startēt kapitāla tirgū, šis var būt labs laiks, bet piedāvājumam ir jābūt finansiāli pamatotam.