Modests Sudņus: Kur slēpjas Baltijas akciju tirgus izaugsmes potenciāls?

Pēdējo piecu gadu laikā "OMX Baltijas indekss" ir piedzīvojis vispārēju akciju tirgus izaugsmi, kas pēc dinamikas ir salīdzināma ar lielākajiem pasaules indeksiem, piemēram, "S&P 500". Tomēr kopš pagājušā gada 4. ceturkšņa, ko galvenokārt veicināja mākslīgā intelekta izraisītais tehnoloģiju uzņēmumu vērtības uzplaukums ASV, "S&P 500" indeksa izaugsme strauji paātrinājās, kamēr Baltijas indekss palika stāvam uz vietas. Vai pat nedaudz zaudēja savu vērtību.

Šo sabremzēšanos var izskaidrot ar vairākiem faktoriem un ģeopolitiskā spriedze reģionā ir viens no tiem. Baltijas valstu tuvums karam Ukrainā un Krievijai kā tādai, ir negatīvi ietekmējis investoru sentimentu, kas rezultējies lielākā piesardzībā un veicinājis vilkmi līdzekļus ieguldīt citās ģeogrāfijās, tādējādi diversificējot ģeopolitiskos un ar to saistītos ekonomiskos riskus.

Tāpat Baltijas indeksa izaugsmes dinamiku ietekmē tā nozaru struktūra. Ja, piemēram, "S&P 500" indeksā galvenie izaugsmes virzītājspēki ir veselības aprūpes, tehnoloģiju un finanšu nozares uzņēmumi, tad Baltijas akciju tirgus pamatā sastāv no sabiedrisko pakalpojumu, patēriņa un finanšu jomas uzņēmumiem. Tehnoloģiju un veselības aprūpes nozares veido tikai 0,5% no Baltijas indeksa tirgus kapitalizācijas, bet tieši šīs nozares pasaulē ir inovāciju un izaugsmes dzinēji.

Turklāt Baltijas indeksu galvenokārt veido lokāli orientēti uzņēmumi, kuriem gandrīz nav globālu ambīciju un eksporta tirgu. Tas izaugsmes potenciālu ierobežo jau pašā saknē. Lielākā daļa biržā kotēto uzņēmumu apkalpo Baltijas valstu tirgus, koncentrējas uz vietējiem klientiem un tiem ir vietējais kapitāls. Baltijā ir tikai 6 milj. iedzīvotāju un faktiskā klientu bāze, atkarībā no uzņēmējdarbības formas un produkta, ir vēl daudzkārt mazāka. Un tas ir nepieskaroties jautājumam par uzņēmumu savstarpējo konkurenci.

Pašreizējie tirgus apstākļi ir unikāla iespēja investoriem, kas meklē tā saucamās vērtības investīcijas. Baltijas indeksa vidējās akciju cenas un peļņas attiecība (P/E) ir aptuveni 8,4. Šis rādītājs ir nosacīts uzcenojums vienai akcijas vienībai un ir indikators potenciālam šai akcijai nākotnē kļūt vērtīgākai vai arī gluži pretēji, piedzīvot straujāku vērtības kritumu. Baltijas indeksa gadījumā minētais rādītājs nebūt nav liels, salīdzinot ar, piemēram, S&P 500, kura vidējā P/E attiecība ir 23,9, kamēr OMX Helsinki indeksam tā ir 12,6, Vācijas DAX 13,5, bet OMX Stockholm 13,6. Tas nozīmē, ka Baltijas indeksa uzņēmumi nav pārvērtēti. Turklāt, neraugoties uz to, ka Baltijas indekss nav piedzīvojis vērtības pieaugumu pēdējos ceturkšņos, tajā kotētie uzņēmumi ir bijuši ļoti dāsni dividenžu izmaksās, kas principā nozīmē, ka tie ir ļoti rentabli un spēcīgi.

Lai atraisītu akciju cenu izaugsmes potenciālu, ir svarīgi pievērsties vairākām lietām. Pirmkārt, Baltijas akciju tirgū ir nepieciešams lielāks kotēto uzņēmumu skaits. Īpaši no nozarēm ar augstu inovāciju un eksporta potenciālu, piemēram, finanšu tehnoloģiju un veselības aprūpes, kas varētu piesaistīt vairāk investoru un stimulēt tirgus dinamiku. Baltijā ir pietiekami spēcīga tehnoloģiju un inovāciju ekosistēma, taču tā teju nemaz nav pārstāvēta akciju tirgū un, manuprāt, tas kavē progresu. Arī atjaunojamās enerģijas nozare sevī slēpj ievērojamas izaugsmes iespējas. Pozitīvu dinamiku un lielāku investoru interesi varētu veicināt arī Latvijas valstij piederošo uzņēmumu gaidāmā kotēšana biržā. Veicinot šādu uzņēmumu ienākšanu akciju tirgū, tiks iepludināta jauna enerģija kā caur privātajiem mazajiem, tā arī caur institucionālajiem jeb lielajiem investoriem. Tas palielinās indeksa kopējo likviditāti.

Tāpat svarīgi, lai kapitāla tirgus dalībnieki, regulatori un izglītības iestādes apvienotu spēkus un sistemātiski veicinātu finanšu pratību. Baltijas valstīs tā joprojām ir ļoti viduvējā līmenī, un daudziem cilvēkiem trūkst zināšanu, kā saprātīgi pārvaldīt savas finanses. Ievērojama iedzīvotāju daļa joprojām nezina, kādi kapitāla tirgus instrumenti ir pieejami un kā tos pielietot, lai celtu savu labklājību. Nodrošinot cilvēkiem šādas prasmes un zināšanas, mēs varam cerēt uz lielāku līdzdalību kapitāla tirgū. Kad vairāk cilvēku sāks ieguldīt, kapitāla tirgū parādīsies vairāk uzņēmumu, kas galu galā varētu veicināt sabiedrības labklājības uzlabošanos un ekonomisko attīstību noteiktās tautsaimniecības nozarēs.

Es arī teiktu, ka pašiem kotētajiem uzņēmumiem ir daudz darāmā uzņēmējdarbības pārvaldības un caurskatāmības jomā. Manuprāt, ir jātiecas nevis pretī skaļiem solījumiem par izaugsmi, kas praksē var nemaz nepiepildīties, bet ir jābūt reālistiskiem, godīgiem un atklātiem pret saviem investoriem. Tādējādi mēs izvairīsimies no situācijām, kurās uzņēmumi ir solījuši pasakainas lietas, bet rezultātā esam radījuši vien ļoti lielu skaitu vīlušos cilvēku, kuriem ir zudusi ticība kapitāla tirgum. Savstarpēja uzticēšanās ir būtiska, lai nostiprinātu spēcīgu investoru vidi.

Visbeidzot, Baltijas uzņēmumi ir daudz tuvāk saviem investoriem. Mums ir biroji un darbinieki Rīgā, Viļņā, Tallinā un citās tuvējās pilsētās. Vietējam investoram ir daudz lielāka iespēja satikt liela Baltijas uzņēmuma vadību aci pret aci nekā, piemēram, Īlonu Masku, kura uzņēmuma akcijas ir teju katrā investīciju portfelī. Turklāt investoram ir daudz vieglāk saprast uzņēmumu un tā biznesa loģiku, ja tas darbojas tajā pašā ekonomiskajā realitātē, kurā atrodas pats investors. Tāpēc tuvums arī ir faktors, ko es ieteiktu uzņēmumiem izmantot daudz aktīvāk un radīt vairāk saskarsmes iespēju ar investoriem. Turklāt ne tikai ar lielajiem, bet ar jebkuru investoru, kurš ir gatavs biznesā ieguldīt savu naudu.

Pēdējā laikā ir izskanējušas runas par vairāku uzņēmumu plāniem iet pirmreizējā akciju piedāvājuma (IPO) ceļu. Nav noslēpums, ka arī "Eleving Group" pašlaik apsver šādu iespēju un tā ir gana reālistiska īstermiņā un vidējā termiņā. Mūsu gadījumā, ja izvēlēsimies īstenot IPO, tas gandrīz garantēti būs viens no lielākajiem pēdējo gadu privātā sektora IPO Baltijas valstīs. Turklāt tam varētu būt arī gana liela starptautiska uzmanība, kas nozīmētu tiešu un netiešu ārvalstu kapitāla ieplūšanu mūsu ekonomikā. Es ceru, ka tuvākajā nākotnē, t.i., tuvākajos ceturkšņos, Baltijas akciju tirgū tiks kotēti vairāki lieli un ne tik lieli uzņēmumi. Īpaši lielas cerības saistu ar finanšu tehnoloģiju nozari, kurā netrūkst rentablu un globāli domājošu uzņēmumu, kas varētu sniegt ne tikai ieguldījumu iespējas vietējiem investoriem, bet arī veicināt kopējo akciju tirgus dinamiku.