Raivis Vilūns: Būt labam kaimiņam jeb kā pielabināt vietējos, pamācoties no lietuviešiem  (8)

Aizvadītajos gados Lietuva sākusi izvirzīties par Baltijas finanšu sektora centru – valstī tiek atvērti gan finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, gan lielāko banku Baltijas operāciju centri. Piemēram, nesen viena no Vācijas lielākajām bankām "Commerzbank" paziņoja, ka gada beigās sāks darbu Viļņā. Amerikāņu tehnoloģiju milža "Google" Baltijas ofiss arī ir Viļņā. Nevar aizmirst arī finanšu lietotni "Revolut", kas reģistrēta Lietuvā un, piemēram, hipotēku pakalpojumu kā pirmajiem sāks piedāvāt tieši lietuviešiem. Uzskaitījumu var turpināt, bet tendence skaidra – kaimiņi tehnoloģiju sektorā kaut ko ir izdarījuši pareizi. Iespējams, tagad dara kaut ko pareizi arī ar atjaunīgās enerģijas "iepārdošanu" sabiedrībai.

Septembrī, prezentējot jauno kompensācijas mehānismu, kas paredzēts tiem, kas dzīvo līdz diviem kilometriem no vēja ģeneratoriem, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska sacīja: "Šobrīd Latvijā gandrīz ik nedēļu notiek vēja enerģijas attīstītāju un iedzīvotāju tikšanās. Protams, jo tuvāk vēja parks pienāk mājām, jo vairāk sarūk sākotnējais atbalsts atjaunīgajai enerģijai, un viedokļi ir visai radikāli, noraidot jebkādas ekonomiskās attīstības iespējas nākotnē. Tomēr, ja mēs nesarunājamies, tad ejam uz galējībām – vai nu totāls aizliegums, vai visatļautība, arī vēja enerģētikā. Tādēļ arī Latvijā nevajadzētu nostāties bezierunu pretējās pozīcijās, neatstājot telpu, kur rast risinājumu."