Dmitro Plešakovs: Notiek mākslīgā intelekta cīņa pret mākslīgo intelektu – kara laika pieredze

Mūsu sabiedrībā ļoti daudz runājam par dezinformāciju un propagandu. It īpaši tas ir aktuāli interneta laikmetā, kad informācijas satura vienības mērāmas miljardos. "Osavul" izstrādājis tehnoloģiju, kas ļauj valsts iestādēm, komersantiem un citām organizācijām saprast, kas notiek informatīvajā telpā un kā šī informācija tos varētu ietekmēt.

MI analizē ziņu portālus, sociālos tīklus (piemēram, "TikTok", "Telegram") un citus informācijas avotus, identificējot maldīgas ziņas vai potenciālus uzbrukumus. Sniedzot šo informāciju partneriem, spējam palīdzēt organizācijām vai nu novērst incidentu, vai arī izskaidrot sabiedrībai nekorekto saturu. Analīzē tiek ņemts vērā ziņojuma tonis, cik cilvēku tas sasniedzis, kāda bijusi to reakcija, kā arī – kurš izplata šo informāciju.

Visbiežākais izaicinājums ir avotu valoda, satura veids (piemēram, "TikTok" jāanalizē video saturs), kā arī, protams, daudzos kanālos iegūtas informācijas apkopošana un kopsaucēju atrašana. Šobrīd "Osavul" darbojas 25 cilvēki. Bez MI un procesu automatizācijas šādu uzdevumu veikšanai būtu nepieciešami simti vai pat tūkstoši darbinieku.

"Osavul" cīņa notiek trīs dažādos "kaujas laukos" jeb līmeņos.

Pirmkārt, Ukrainā, jo Krievija ik dienu mēģina ietekmēt ukraiņu prātus. Tā vēlas sēt neuzticību, cenšoties pārliecināt cilvēkus, ka Ukraina zaudē, vai degradēt valdības figūru tēlu. Viens no būtiskākajiem dezinformācijas mērķiem ir prezidents Volodimirs Zelenskis, par kuru ik nedēļu tiek izplatīta maldīga informācija. Piemēram, nesen Krievija bija safabricējusi informāciju, ka prezidents par valsts līdzekļiem iegādājies greznu villu Ēģiptē. Tiešsaistē tika izveidota viltus žurnālista personība, kurš uzfilmēja sensacionālu video jaunizveidotā "Youtube" kontā, parādot viltotus dokumentus un kādu ēku, apgalvojot, ka tā ir Zelenska villa. Pēcāk to izplatīja ar Krieviju saistītie plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē. Šis stāsts ieguva lielu redzamību, taču mums izdevās to identificēt un atspēkot.

Otrkārt, Krievija cenšas vājināt Rietumu, Āfrikas un Latīņamerikas valstu atbalstu Ukrainai, izplatot viltus ziņas šajās vidēs. Mēs cenšamies izprast globālos naratīvus, kā šīs viltus ziņas rodas un vai to izveidē bijusi iesaistīta Krievija. Par laimi, MI mums ļauj ātrāk pārkāpt valodas barjeru, kur citādi būtu nepieciešama tulku iesaiste. Tāpat tas palīdz identificēt visu iesaistīto pušu tīklu. Tajā skaitā – personas, kas izplata stāstus Rietumos, uzbrūkot Rietumu valdībām un uzņēmumiem.

Mūsu trešais kaujas lauks ir pati Krievija. Krievija ir sava veida "melnā kaste", jo tā aizvien mazāk izmanto Rietumu plašsaziņas līdzekļus, aizliedzot "YouTube", "Facebook" un "Instagram". Viņiem ir sava vietējā ekosistēma "VK.com", kas ir līdzīga "Facebook" un "Telegram". Analizējot šos tīklus mēs spējam saprast propagandas mērķus, kā Krievijas sabiedrība šo ziņu uztver un kā tā pēcāk tiks pasniegta ārpus Krievijas robežām.

Ar laiku sapratām, ka "Osavul" potenciāls spēj sniegt labumu ne tikai valdībai, bet arī uzņēmējiem. Savlaicīga draudu atklāšana ir īpaši būtiska, jo dezinformācijas kampaņas un specifiski izstrādāti naratīvi var nopietni kaitēt uzņēmumu reputācijai, apdraudēt klientu uzticību un pat radīt finansiālus zaudējumus. Šī aizsardzība kļūst arvien svarīgāka, jo digitālajā laikmetā uzņēmumi bieži ir informatīvo uzbrukumu un digitālo manipulāciju mērķi.

Viens piemērs, kā dezinformācija var radīt fizisku apdraudējumu, ir automobiļu ražotājs "Tesla", kuram Berlīnē uzbūvēta milzīga rūpnīca. Plašsaziņas līdzekļos izskanēja stāsts, ka "Tesla" zog ūdeni no apkaimes kopienām. Šis stāsts guva diezgan lielu rezonansi, īpaši vietējā kreisi noskaņoto grupu vidū, ko spējām atklāt, analizējot sociālos tīklus. Cilvēkiem parādījās arvien lielāka agresija pret uzņēmumu, līdz kādu dienu liela protestētāju grupa iebruka rūpnīcā un sāka to postīt. Tādējādi "Tesla" uz vairākām dienām pārtrauca darbu un cieta aptuveni 100 miljonu dolāru lielus zaudējumus. Tas viss izrietēja no viena raksta. Tādēļ arī uzņēmumiem ārkārtīgi svarīgi neignorēt maldīgas ziņas, apskatīt to eskalāciju un savlaicīgi sniegt atbildes reakciju. MI ir rīks, kas nākotnē to spēs izdarīt arvien ātrāk un efektīvāk.

Mēs redzam, ka gan aizsardzības jomā, gan kiberdrošībā arvien vairāk uzņēmumu izmanto MI apdraudējumu noteikšanai un apkarošanai. Agrāk pastāvēja draudu testēšanas aģentūras, kas ielauzās konkrētās tīmekļu vietnēs. Tagad pastāv daudz jaunuzņēmumu, kas šo procesu pielāgo, veidojot MI aģentus. Šī nozare attīstās ārkārtīgi ātri, MI neaizstājot cilvēkus, bet palīdzot automatizēt daudzus procesus un sniegt atbildes reakciju ātrāk un precīzāk.

Jāņem vērā, ka arī ļaundari izmanto šo rīku. Tādēļ šobrīd skatāmies uz MI cīņu pret MI. Kur kritisku lomu spēlē tā pārvaldnieks jeb cilvēks. Nākotnē MI ģenerētā satura būs arvien vairāk un vairāk. Uzbrukumu mērogs un apjoms tikai pieaugs, tāpēc aizsardzības pusē arī jābūt MI, lai spētu tos identificēt un savlaicīgi novērst. Lai arī privātais un valsts sektors joprojām ir skeptisks pret šo rīku, ir nepieciešams pieņemt, ka tā pielietošana ir neizbēgama, ja mēs vēlamies sasniegt uzvaras un pasargāt mūsu sabiedrību.