Egils Rupenheits: Par "deepfake" jeb viltus sejām, video un balsīm

Jēdziens "viltus ziņas" ir pazīstams jau gandrīz ikvienam. Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību interneta vidē aktuālas ir vairs ne tikai viltus ziņas, bet arī viltus sejas un balsis. Dziļviltojumi var būt gan attēli, gan video, gan audio ieraksti, kuros tehnoloģijas reālistiskā veidā imitē cilvēku. Šie cilvēki var būt viltotas personas, kuras radījis mākslīgais intelekts, kas, apgūstot tādas cilvēka iemaņas kā runas spējas, neverbālo komunikāciju un domāšanu, spēj izveidot personāžus, kas izskatās un izklausās pēc īstiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka, ja jums ir atvērts profils sociālajos tīklos ar bildēm un video saturu, kurā esat redzams un dzirdams, mākslīgais intelekts varēs izveidot jūsu dziļviltojumu ar tādu saturu, kādu jūs nekad nebūtu pat teicis vai darījis.

Biežāk gan "deepfake" skar sabiedrībā populārus cilvēkus, par kuriem ir interese lielākam skaitam cilvēku, piemēram, mūziķus, politiķus, kas nozīmē, ka arī dziļviltojumam ir iespēja iegūt lielāku cilvēku interesi. Tas nozīmē, ka nākotnē pieredzēsim arvien plašāku dziļviltojumu izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņu laikā, starptautiskās politikas norisēs. Jau 2022. gadā bija ievērības cienīgs "deep fake" gadījums, kad parādījās viltots prezidenta video ar Volodimiru Zelenski, kurā viņš ukraiņiem paziņo, ka militārpersonas ir padevušās Krievijas iebrukumam. Savukārt šī gada martā bija dziļviltots video, kurā nepamatoti tika teikts, ka Zelenska sieva iegādājās luksusa automašīnu pāra vizītes laikā Parīzē. Šis video, iespējams, bija daļa no ar Krieviju saistīta dezinformācijas tīkla.

Kā rāda pieredze pasaulē šogad, "deepfake" tiek arī mērķtiecīgi izmantots uzbrukumiem uzņēmumiem. Viens no lielākajiem zināmajiem dziļviltojumu krāpšanas gadījumiem pasaulē ir incidents, kas notika šī gada sākumā. Britu inženiertehnisko risinājumu kompānija "Arup", kuras projektu vidū ir arī pasaulē atpazīstamais Sidnejas operas nams, zaudēja 25 miljonus ASV dolāru, kad tās darbinieks veica vairākus maksājumus, kurus viņam lika veikt krāpnieki, kuri video zvana laikā izlikās par šī darbinieka vadītāju un kolēģiem.

Dziļviltojumi ir augstas kvalitātes foto, video un audio ieraksti, un to īstumu noteikt kļūst arvien sarežģītāk. Pat nozares eksperti tik viegli un ātri vairs neuzņemas teikt, vai saturs ir īsts vai dziļviltojums. Jau tad, kad parādījās pirmie dziļviltojumi, eksperti brīdināja, ka pavisam drīz tie nebūs atšķirami no realitātes. Turklāt dziļviltojumiem ir daudz plašāka ietekme un tie parādās dažādās dzīves jomās un situācijās, piemēram, lai manipulētu ar vēlētājiem, ietekmētu sabiedrisko domu, izdarītu spiedienu uz cilvēkiem, nozagtu naudu vai personas datus, kā arī radītu viltus ziņas ar daudz lielāku ticamības pakāpi.

Latvijā kiberuzbrukumi notiek arvien biežāk, kas kopumā saskan ar tendenci pasaulē. Digitālajai videi nav robežu, un kiberuzbrukumi, ar kuriem saskaras citās valstīs, var ļoti ātri vien apdraudēt arī iedzīvotājus Latvijā. Diemžēl neviena tehnoloģija nespēj pilnībā novērst cilvēcisko faktoru, un nospiedošs vairums jeb 95% no visiem kiberdrošības apdraudējumiem ir cilvēka kļūdu rezultāts. Tas nozīmē, ka cilvēks visbiežāk ir vājākais posms kiberdrošības ķēdē, un drošība ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Uzņēmumiem ir būtiski pievērst uzmanību tieši darbinieku izglītošanai un pareizai kiberdrošības praksei darbā, savukārt iedzīvotājiem jāseko līdzi informācijai par jaunākajiem uzbrukumu veidiem un jābūt piesardzīgiem un kritiskiem interneta vidē.