Ludmila Fadejeva, Krista Kalnbērziņa: Pieci faktori, kas negatīvi ietekmē bērnu iespējas nākotnē

Tikmēr 40% no visām mājsaimniecībām, kas ir ar viszemākajiem ienākumiem, saņēma tikai 21% no kopējiem ienākumiem. Latvijā šī atšķirība ir vēl lielāka: 10% visbagātāko mājsaimniecību saņēma 27% no visiem ienākumiem, bet 40% mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem saņēma tikai 18%.

Augstam ienākumu nevienlīdzības līmenim ir dziļas sociālās, ekonomiskās un politiskās sekas. Sociālajā līmenī augsta ienākumu nevienlīdzība grauj uzticību institūcijām un var novest pie sabiedrības sašķeltības, politiskās nestabilitātes. Tā saasina atšķirības starp iespējām iegūt izglītību un saņemt veselības aprūpi, ierobežo sociālo mobilitāti un nostiprina nabadzības ciklus.

Pozitīvā nevienlīdzība un negatīvā nevienlīdzība

Būtiski saprast, ka ienākumu nevienlīdzība pati par sevi nav negatīva parādība, tieši otrādi, tā ir nepieciešama. Katram cilvēkam ir iespēja veidot savas prioritātes un atkarībā no ieguldītā laika un pūlēm saņemt atšķirīgu atalgojumu. Šī iespēja tikt atalgotam par savām pūlēm veicina ekonomisko aktivitāti, jo cilvēki tiek motivēti strādāt, uzņemties risku, inovēt.

Tomēr daļu ienākumu nevienlīdzības veido nevis cilvēka izvēle ieguldīt izglītībā un darbā, bet no viņa neatkarīgi faktori. Faktori, kas nosaka nevienlīdzīgas starta pozīcijas. Piemēram, nelabvēlīgi dzīves apstākļi bērnībā, izglītības nepieejamība un citi. Un, pat ja cilvēks ir gatavs pielikt pūles un veltīt laiku izglītībai un attīstībai, iespējas saņemt atalgojumu, lai nodrošinātu sev pārtikušu dzīvi, ir ierobežotas. Šīs atšķirīgās starta pozīcijas, kas izpaužas atšķirīgos ienākumu līmeņos, pat ja ieguldītas vienādas pūles, saucam par iespēju nevienlīdzību. Iespēju nevienlīdzība sabiedrībai un ekonomikai kopumā ir nelabvēlīga, jo tiek likti šķēršļi cilvēku attīstībai, kas savukārt mazina kopējo sabiedrības labklājību un salēnina ekonomikas izaugsmi.

Turklāt iespēju nevienlīdzība ietekmē ne tikai šīs, bet arī nākamās paaudzes ienākumus, tā tiek nodota arī bērniem. Tas nozīmē: lai arī cik daudz naudas ienāktu ekonomikā, būtiska daļa sabiedrības paliks neizdevīgā situācijā, ja netiks risinātas strukturālās problēmas, kas izraisa un balsta iespēju nevienlīdzību un pārnesi uz nākamām paaudzēm.

Valsts politikas uzdevums ir risināt iespēju nevienlīdzību, veidojot labvēlīgu vidi, kur cilvēki neatkarīgi no savas starta pozīcijas var pilnveidoties, attīstīt savu potenciālu un nodrošināt sev labvēlīgus dzīves apstākļus. Piemēram, valsts politikas uzdevums ir nodrošināt pieeju kvalitatīvai izglītībai un veselības sistēmai u.c.

Ko un kā pētām?

Esam veikušas pētījumu, lai noskaidrotu, kuri dzīves apstākļi bērnībā nosaka, ka vēlāk dzīvē iespējas saņemt augstāku atalgojumu ir ierobežotas. Pētījumu veicām par 27 Eiropas Savienības valstīm.

Izmantojām Eiropas Savienības Iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu statistikas (EU-SILC) datubāzi par 2011. un 2019. gadu. Šajā datu kopā mums bija pieejama informācija par cilvēka stundas algu aptaujas veikšanas brīdī un dzīves apstākļiem, kādi tie bija, kad cilvēkam bija 14 gadi. Aptaujā tika aplūkoti tādi faktori kā finansiālā situācija ģimenē, vecāku izglītība, vecāku dzimšanas valsts, dzīves vieta, mājsaimniecības sastāvs un citi. Analīzei bija atlasīti respondenti vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuriem 14 gadi bija attiecīgi 1993. – 2008. gadā (2019. gada aptaujā) vai 1985. – 2000. gadā (2011. gada aptaujā).

Izmantojot šo informāciju, mēs varējām sadalīt ienākumu nevienlīdzību divās daļās: iespēju nevienlīdzība, ko veido atšķirīgās starta pozīcijas, ar kādu cilvēks ienāk izglītībā un darba tirgū, un pārējā ienākumu nevienlīdzība, ko veido cilvēku pašu ietekmējamā daļa, t.i., ieguldījums izglītībā, karjeras veidošanā un citi. Tomēr, tā kā mums nav pieejama informācija par pilnīgi visiem bērnības situācijas aspektiem, kopējā bērnības faktoru ietekme iespēju nevienlīdzības līmenī varētu būt lielāka par novērtēto.

Kāpēc koki?

Mūsu pētījumā tika pielietota mašīnmācīšanās tehnika, kas pazīstama kā pastiprināts regresijas koku modelis (angl. – boosted tree model). Salīdzinot ar tradicionālajām metodēm, regresijas koku modeļi spēj efektīvāk apstrādāt dažādus datu tipus un sarežģītas mijiedarbības, sniedzot dziļāku izpratni par to, kā katrs faktors ietekmē respondenta stundas algu. Pastiprinātie koku modeļi ir robustāki un ļauj identificēt ne tikai būtiskus faktorus, bet arī to savstarpējās mijiedarbības dažādos kontekstos un valstīs.

Šo modeli sauc par "kokiem", jo tajā tiek izmantota zarošanās struktūra, kas līdzīgi koka zariem izdala dažādus lēmumu ceļus. Katrā "zarā" tiek veikti lēmumi, kas palīdz prognozēt vai klasificēt datus, līdz nonāk pie gala rezultāta, – līdzīgi kā koks, kas no stumbra sazarojas un salapo.

Galvenie faktori, kas nosaka iespēju nevienlīdzību

Pētījumā identificēti pieci galvenie faktori, kas veido iespēju nevienlīdzību Eiropā.

1. Vecāku izglītības līmenis. Izglītība ir spēcīgs rādītājs, kas nosaka nākotnes ienākumu potenciālu. Jo augstāks vecāku izglītības līmenis, jo lielākas izredzes bērniem sasniegt augstākus ienākumus.

2. Ģimenes finansiālais stāvoklis bērnībā. Mājsaimniecību finansiālais stāvoklis ievērojami ietekmē nākotnes iespējas. Trūcīgās ģimenēs uzaugušajiem bērniem ir lielāki ierobežojumi dzīves laikā sasniegt augstākus ienākumus salīdzinājumā ar tiem, kuri uzauguši pārtikušās ģimenēs.

3. Vecāku dzimšanas valsts. Imigrantu bērniem ir lielāks risks piedzīvot nevienlīdzību, jo viņiem bieži ir grūtības piekļūt kvalitatīvai izglītībai un darbam, it īpaši Dienvideiropas valstīs.

4. Dzimums. Dzimumu nevienlīdzība Eiropā joprojām ir būtisks faktors, īpaši Centrāleiropas valstīs, kur sievietes pelna ievērojami mazāk nekā vīrieši.

5. Urbanizācija. Bērni no lauku teritorijām bieži piedzīvo sliktākas iespējas izglītības un karjeras izaugsmē nekā tie, kas aug pilsētās.

Kā izskatās Latvija?

Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, sākotnējo negatīvo starta pozīciju ietekme uz algas ienākumiem pieaugušo dzīvē īpaši neatšķiras no vidējiem Eiropas rādītājiem. Apskatot faktoru nozīmīgumu 2019. gadā, varam teikt, ka Latvijā divi nozīmīgākie faktori ir vecāku izglītība un ģimenes finansiālais stāvoklis, taču arī pārējiem faktoriem ir sava loma. Tas nozīme, ka, veidojot politiku, būtu jāpievēršas visiem iepriekšminētajiem iespēju nevienlīdzību veicinošajiem aspektiem.

Iespēju nevienlīdzības ierobežošanā būtiska ir valsts loma

Lai mazinātu iespēju nevienlīdzību Latvijā, nepieciešami mērķtiecīgi politikas pasākumi.

Pētījumā parādām, ka valstīs ar lielāku dalību mūžizglītības programmās laikā, kad respondentiem bija 14 gadi (piemēram, Somija, Zviedrija, Norvēģija, Nīderlande), ir mazākā vecāku izglītības faktora korelācija ar respondenta šodienas algu. Līdzīgi valstīs, kas nodrošināja, ka ārvalstīs dzimušo cilvēku īpatsvars, kas bija izkrituši no izglītības sistēmas, bija mazs laikā, kad respondentiem bija 14 gadi (piemēram, Portugāle, Malta, Īrija, Norvēģija), ir mazākā sakarība vecāku dzimšanas valstij ar respondenta šodienas ienākumiem. Arī, ja valstīs bija mazākā atšķirība izglītības līmeņos starp lauku un pilsētas iedzīvotājiem, kad respondentiem bija 14 gadi (piemēram, Beļģija, Austrija, Čehija), kas droši vien saistīts ar darba iespējām lauku reģionos, ir novērojama mazāka korelācija starp dzīvi laukos vai pilsētā bērnībā un šodienas ienākumiem. Valstīs, kur plaisa starp vīriešu un sieviešu algām ir liela (piemēram, Slovākija, Čehija, Austrija, Igaunija), dzimuma faktors ir arī noteicošs iespēju nevienlīdzībā.

Iepriekšminētie piemēri parāda, ka ir skaidra sakarība starp politikas pasākumiem šodien un to ietekmi nākotnē, kas izceļ ilgtspējīgas un pārdomātas politikas nozīmību valsts iedzīvotāju labklājībā nākotnē.

Pētījumā arī analizējam pārmaiņas iespēju nevienlīdzības līmeņos un to saistību ar pārmaiņām politikas rādītājos respondentu bērnības laikā. Secinām, ka valstīs, kur 10 gadu laikā bija uzlabota bērnu izglītības kvalitāte, palielinājies atbalsts izglītībai un ģimenēm, un bija uzlabojusies valsts pārvaldes efektivitāte, bija samazinājusies iespēju nevienlīdzība. Šeit svarīgi akcentēt, ka pozitīvais efekts ir stiprāks, uzlabojoties valsts pārvaldes efektivitātei. Tas ir daudz mazāks, ja līdzekļi izglītībai vai sociālam atbalstam palielinās, bet pārvaldes efektivitāte paliek iepriekšējā līmenī.

Pamatojoties uz šiem secinājumiem, valdībām jātiecas nodrošināt kvalitatīvu izglītību visiem bērniem, kā arī visos valsts reģionos. Nodrošinot visiem bērniem izglītības kvalitāti, veidojot stipendiju programmas un sniedzot finansiālu atbalstu zemāku ienākumu ģimenēm, ir iespējams izlīdzināt iespēju atšķirības jau agrīnā dzīves posmā.

Turklāt pieaugušo izglītības un mūžizglītības iespēju paplašināšana var mazināt nevienlīdzības ietekmi uz viņu bērniem. Būtiski uzlabojot iedzīvotāju līdzdalību mūžizglītības programmās, varētu spēcināt ne tikai iedzīvotāju spēju pielāgoties mūsdienu mainīgajām darba tirgus prasībām, bet arī uzlabot viņu bērnu nākotnes iespējas.

Ieguldījumi dzimumu līdztiesības veicināšanā, kas palīdzētu novērst atalgojuma atšķirības, piemēram, nodrošinot pieejamu un kvalitatīvu pirmsskolas izglītību, vienlīdzīgāk sadalot ģimenes rūpes starp dzimumiem, ir vēl viens nozīmīgs solis iespēju nevienlīdzības mazināšanā.

Sociālā atbalsta politikas, piemēram, ģimenes pabalstu un mājokļa atbalsta sistēmu stiprināšana, arī uzlabojot šī atbalsta pārvaldības efektivitāti, ir būtiskas, lai palīdzētu ģimenēm ar zemāku sociālekonomisko statusu, tādējādi nodrošinot stabilāku pamatu nākamajām paaudzēm.

Kopsavilkumā, šis pētījums ir apstiprinājis sen zināmu patiesību, ka valstij būtu jāīsteno visaptveroša pieeja apvienojumā ar uzlabotu pārvaldību un efektīvu politikas īstenošanu, lai uzlabotu sabiedrības labklājību un valsts ekonomisko attīstību. Mēs parādām, ka Latvijā ģimenes apstākļiem ir svarīga loma cilvēku nākotnes ienākumos, un valstij būtu jāfokusējas uz vienādu iespēju nodrošināšanu bērniem neatkarīgi no vecāku izglītības vai dzimšanas valsts, dzīves reģiona vai ģimenes finansiālas situācijas. Tāpēc kritiski svarīgi ir nodrošināt labas izglītības iespējas visiem Latvijas bērniem, mūžizglītības iespējas bērnu vecākiem, vienlīdzīgas iespējas darba tirgū neatkarīgi no dzimuma, un labu sociālu atbalstu ģimenēm sliktākā finansiālā situācijā.

Pilns pētījuma "Bērnības apstākļi, kas nosaka iespēju nevienlīdzību Eiropā: ko par šo mums stāsta koki?" teksts ir pieejams šeit.