Astra Šepa: Kā nodokļu izmaiņas var ilgtermiņā ietekmēt Latvijas ieguldījumu kultūru?  (1)

Kāpēc par to būtu nepieciešams domāt, arī pieņemot politiskos lēmumus nākotnē? Jo ieguldījumi ir būtiski personiskai finanšu stabilitātei, kas savukārt ir labklājīgas sabiedrības pamats. Ieguldījumi sniedz iespēju gūt sev papildu ieņēmumus, nodrošināt vecumdienas un iegūt finanšu brīvību. Iedzīvotāju ieguldījumi var veicināt Latvijas ekonomikas attīstību – ne tikai ar lielāku un "veselīgāku" patēriņu, bet caur ieguldījumiem Baltijas uzņēmumu vērtspapīros, krājobligācijās. Arī starp valdības pērn pieņemtajiem mērķiem ir Latvijas kapitāla tirgus attīstība.

Ieguldījumu pozitīvā ietekme ir daudzpusīga, piemēram, arī ilgtspējas jomā, kas kļūs tikai aktuālāka. Ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem var sniegt ļoti praktisku artavu, lai padarītu pasauli labāku gan klimata pārmaiņu, gan sociālajās jomās. Izvēloties ilgtspējīgus ieguldījumus, var panākt pat daudz lielāku gala ietekmi, nekā ar ikdienas "ilgtspējas higiēnas" soļiem kā ūdens patēriņa limitēšana utml.

Finanšu nozare, tostarp arī "Swedbank" daudz strādā, lai veicinātu zināšanas par investīcijām. Ieguldījumu kultūra pēdējos gados būtiski attīstījusies: kā liecina "Swedbank" dati, kopējais ieguldītāju skaits jeb klienti, kam kontā ir kāds vērtspapīrs, divu gadu laikā pieaudzis vairāk nekā par 50%. Vienlaikus "Swedbank" Finanšu veselības indeksa šā gada pētījums uzrāda, ka Latvijas sabiedrībai vēl ir būtiski jāstiprina sava finanšu stabilitāte. Piemēram, personīgās finanses kopumā ir pilnībā neaizsargātas vai nepietiekami aizsargātas teju divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju (64%).

Pasaules un arī mūsu pašu pieredze liecina, ka ieguldījumu kultūru valstī ietekmē gan sabiedrības ienākumu un izglītības līmenis, gan ieguldījumu veikšanas pieejamība un ērtums, gan arī uz ieguldījumiem attiecināmo nodokļu lielums un to deklarēšanas un nomaksas ērtums. Nodokļu ietvars ir viens no faktoriem, kur pat ar šķietami maziem lēmumiem var atstāt ļoti būtisku ietekmi uz ieguldījumu kultūras attīstību – to celt vai arī graut.

Var pieminēt vairākas lietas, kas ieguldījumu attīstību ir būtiski veicinājušas. Valstiskā līmenī tā ir iespēja atgūt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) par iemaksām pensiju 3.līmenī un uzkrājošās apdrošināšanas risinājumos. Tāpat arī ieguldījumu konta veids ievērojami uzlabojis nodokļu deklarēšanas un maksāšanas ērtumu un efektivitāti. Artavu investīciju aktivitātes palielināšanā sniedz arī privātas iniciatīvas. Piemēram, no "Swedbank" puses pirms pusotra gada sākām piedāvāt Baltijas vērtspapīru turēšanu pilnīgi bez maksas, kas ievērojami veicināja interesi par Baltijas akciju iegādi, ļaujot privātpersonām vairāk ieguldīt Latvijas ekonomikā.

Cilvēkiem, it sevišķi tiem, kas tikai sāk ieguldīt vai domā par to, ir svarīgi, lai būtu ne tikai izdevīgi, bet arī ērti. Tāpēc pienesumu ieguldījumu aktivitātes pieaugumā sniedz arī jauni vienkārši un ērti risinājumi. Tostarp "Swedbank" piedāvātie Robur ieguldījumu fondi, kuros ieguldīt var no 1 eiro un to paveikt arī mobilajā lietotnē, turklāt to iegāde, pārdošana un turēšana ir bezmaksas.

Ieguldītājus ietekmēs IIN (kapitāla nodokļa) plānotā palielināšana, kā arī daudz skaļāk izskanējušais lēmums mazināt iemaksas pensiju 2.līmenī. IIN izmaiņas tiek pamatotas ar svarīgu mērķi – mazināt sociālo nevienlīdzību. Mērķis ir labs un nepieciešams, taču svarīgi apzināties arī šādu lēmumu blakusefektus, un viens no tiem – ka dažādas šī brīža iniciatīvas atkal liek sašķobīties relatīvi trauslajai ieguldītāju kultūras pamatnei.

Piemēram, pensiju 2.līmeņa iemaksas realitāte samazināsies par gandrīz piekto daļu (jeb 17%). Tiek dots ļoti negatīvs signāls pašreizējiem nodokļu maksātājiem un nākotnes pensijas krājējiem, turklāt taustāmi ietekmēts arī viņu nākotnes kapitāls. Savulaik Igaunija pensiju 2.līmenī gāja vēl tālāk, ļaujot cilvēkiem to izņemt, – un stipri apdedzinājās, jo liela daļa no izņemtā nākotnes kapitāla aizgāja ikdienas patēriņā. Kas īstermiņā var veicināt ekonomikas rādītājus, bet ilgtermiņā uzliek valstij daudz lielāku slogu, it sevišķi, ņemot vērā demogrāfijas tendences.

Savukārt IIN palielināšana attieksies arī uz kapitāla pieaugumu, procentu maksājumiem, dividendēm. Ieturamā nodokļa likme saskaņā ar plānotām izmaiņām palielināsies par ceturto daļu jeb no 20% uz 25,5%. Turklāt ir paredzēts ieviest jaunu papildu nodokli 3% apmērā, ja kopējie taksācijas gada ienākumi pārsniegs 200 tūkstošus eiro. Vēl viens jaunums investoriem būs tas, ka gada kapitāla pieauguma precizēšanas deklarācija būs jāiesniedz jau līdz pēctaksācijas gada 1. februārim (nevis 1. martam).

Iespējams, domājot par darba algu nodokļu sistēmas uzlabošanu, nav padomāts, kā tas ietekmēs mūsu pašu uzkrājumu un ieguldījumu kultūru. Izpētot citu valstu iniciatīvas ieguldījumu kultūras veicināšanai, kā vienu no tām var izcelt ideju, ka līdz noteiktai peļņai cilvēkam vispār nebūtu jādeklarē nodokļi, kā tas, piemēram, ir Apvienotajā Karalistē. Tāpat ieradumu veidošanā ir ļoti svarīga "lietotāja pieredze", bet plānotās izmaiņas diemžēl padara nodokļu deklarēšanu vēl sarežģītāku.

No praktisku soļu viedokļa, pirmkārt, nāksies vai nu sākt vai turpināt vēl vairāk rūpēties par saviem uzkrājumiem un ieguldījumiem, tai skaitā, veicot regulāras iemaksas un ieguldījumus ar ilgtermiņa skatu. Tirgū pieejamais ieguldījumu produktu klāsts ir gana plašs, lai atrastu sev piemērotākos, sākot no jau pieminētā trešā pensiju līmeņa līdz ieguldījumu fondiem un individuālām akcijām.

Otrkārt, ja plānots ieguldīt tuvākajā nākotnē, izvērtēt risinājumus, kur samaksātais nodokļu efekts ir mazāks.

Kā arī atcerēties to, ka ar IIN palielināšanu pieaug atgūstamo nodokļu apmērs iemaksām trešajā pensiju līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, jo 20% atmaksu vietā varēsim atgūt 25.5%. Šo lielāku ieguvumu savukārt var novirzīt papildu ieguldījumiem savai nākotnes finanšu stabilitātei.

Treškārt, jau esošiem ieguldītājiem noteikti nebūtu ieteicams lemt par ieguldījumu pārdošanu šogad tikai tāpēc, lai izvairītos no lielāka nodokļa, bet izvērtēt, vai tiešām šobrīd pārdot būtu labākais lēmums. Ieguldījumiem ir ilgtermiņa perspektīva, tāpēc joprojām spēkā ir zelta likums par regulāriem ieguldījumiem finanšu tirgos, lai sasniegtu labāko iespējamo rezultātu. Turklāt ieguldījumu konta gadījumā nodoklis jāmaksā brīdī, kad no tā tiek izmaksāta lielāka summa nekā ielikta, neatkarīgi no perioda, kurā šīs iemaksas ir veiktas. Attiecīgi ieguldījuma pārdošanu, ja tā nav kādu iemeslu dēļ nepieciešama tieši šobrīd, un līdz ar to arī nodokļu maksāšanu var atlikt līdz brīdim, kad nodokļu sistēma varbūt atkal mainīsies.

Noslēgumā: es neatbalstu iepriekšminētos valdības lēmumus, raugoties uz to, kā tie var ietekmēt ieguldījumu kultūru. Sabiedrība un finanšu eksperti gana tieši un skaļi ir pauduši savu viedokli par pensiju 2.līmeņa izmaiņām. Par IIN izmaiņu ietekmi uz ieguldījumiem šobrīd publiski ir izskanējis mazāk, taču arī šeit ietekme var būt visai negatīva. Kopumā tas nozīmē, ka mums arvien vairāk pašiem jārūpējas par saviem ieguldījumiem, un finanšu izglītības nozīme kļūst vēl svarīgāka. No savas puses mēs turpināsim izglītot klientus un sabiedrību gan par finanšu veselību, gan par ieguldījumiem kā tās būtisku sastāvdaļu. Savukārt valsts lēmumu pieņēmējiem, domājot par nodokļu izmaiņām nākotnē, būtu ieteicams ņemt vērā visas ietekmētās jomas – kā tas ietekmēs sabiedrību ne tikai tuvākajā laikā, bet ilgtermiņā. Vai vismaz vidējā termiņā.