Šā gada 5. novembrī Saeimā iesniegti likumprojekti par grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, ar kuriem paredzēts ieviest principu, kas nodēvēts par "parāds seko dzīvoklim".
Ko paredz iecerētais princips?
Princips "parāds seko dzīvoklim" paredz, ka brīvprātīgas dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā par pārvaldīšanas izdevumu, komunālo pakalpojumu, uzkrājumu fonda iemaksu parādiem, kas radušies ne agrāk kā gadu pirms dzīvokļa īpašuma iegūšanas, atbildēs dzīvokļa jaunais īpašnieks. Dzīvokļa īpašnieka pienākumam veikt iepriekš minētos maksājumus tiek nodibināta reālnasta. Dzīvokļa pircējs varēs prasīt atlīdzināt tā veiktos maksājumus no tā līdzšinējā īpašnieka, ja vien puses līgumā nebūs vienojušās citādi.
Vienlaikus ar grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredzēts, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieks vai pakalpojuma sniedzējs pēc dzīvokļa īpašuma īpašnieka (vai tā pilnvarotās personas) rakstveida lūguma sagatavo izziņu par maksājumiem. Ja dzīvojamā mājā tiek veikti tiešie maksājumi pakalpojuma sniedzējam, pārvaldnieks izziņā papildus norāda informāciju par pakalpojuma sniedzējiem, kuri sniedz kādu no dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem.
Par kādiem konkrētiem maksājumiem dzīvokļa īpašuma ieguvējam turpmāk būs jāatbild?
Atbilde būtu jāatrod likumprojektā lietotajos terminos "pārvaldīšanas izdevumi", "komunālie pakalpojumi" un "iemaksas uzkrājumu fondā".
Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumu likumprojekta anotācijā skaidrots, ka ar lietotajiem terminiem "pārvaldīšanas izdevumi", "komunālie pakalpojumi" un "iemaksas uzkrājumu fondā" saprotama Civilprocesa likuma 628. panta pirmās daļas 2.1 punktā lietotā terminoloģija. Attiecīgi šī likumprojekta anotācijas izpratnē:
pārvaldīšanas izdevumi tiek saprasti kā maksājumi par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā. Netiek sniegts izsmeļošāks vai detalizētāks pārvaldīšanas darbību uzskaitījums;
komunālie pakalpojumi tiek saprasti kā maksājumi par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem. Vienlaikus attiecībā uz komunālajiem maksājumiem likumprojekta anotācijā norādīts, ka reālnasta tiek uzlikta attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem, kuru uzskaitījums ir izsmeļošs Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1. punkta b) un c) apakšpunktā (proti, siltumenerģijas, arī dabasgāzes, piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, elektroenerģijas nodrošināšana dzīvojamās mājas kopīpašumā esošajai daļai (arī kopīpašumā esošo iekārtu darbības nodrošināšanai)). Šeit gan vēl jāpiezīmē, ka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma grozījumu anotācijā termins "komunālie pakalpojumi" tiek skaidrots arī citādi, proti, norādīts, ka ar šo jēdzienu ir saprotami pakalpojumi, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);
iemaksas uzkrājumu fondā tiek saprastas kā maksājumi dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā.
Neskaidrības un bažas
Jāatzīst, ka šobrīd no likumprojekta nav skaidri saprotams, par kuru maksājumu parādiem dzīvokļa īpašuma ieguvējs pārņems atbildību, un par kuriem – nepārņems. Vislielākā neskaidrība rodas par pašā dzīvoklī patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem.
No likumprojektiem nav arī skaidrs, cik izsmeļošu un skaidru informācijas apjomu par pakalpojumu sniedzējiem un maksājumiem izziņā sniegs dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Šeit arī svarīgi atcerēties, ka dzīvokļa īpašuma ieguvēja atbildība par parādiem neaprobežojas ar pārvaldnieka izziņā norādīto. Ja dzīvojamās mājas pārvaldnieks kādu pakalpojuma sniedzēju vai maksājuma veidu izziņā nenorādīs, tas nenozīmēs, ka dzīvokļa ieguvējam par to nav jāatbild. Turklāt jāņem vērā, ka maksājumu parādi var turpināt uzkrāties un rasties no jauna arī laika periodā pēc izziņas izsniegšanas.
Likumprojekta arī netiek regulēts jautājums, vai dzīvokļa īpašuma ieguvējam būs jāatbild arī par uzkrātajiem kavējuma maksājumiem, tādiem kā līgumsods un kavējuma procenti, kā arī uzsāktas piedziņas maksājumiem.
Lai novērstu strīdus par likumprojekta normu interpretāciju, būtu vēlams, lai likumdevējs turpmākā likumprojekta izskatīšanas laikā novērstu pretrunas un neskaidrības un skaidrāk, tai skaitā pašā likumprojekta tekstā, definētu par kādiem konkrētiem maksājumu parādiem dzīvokļa īpašuma ieguvējam turpmāk būs jāatbild, un par kādiem – nē.
Dzīvokļu pircējiem būs jābūt uzmanīgiem
Jebkurā gadījumā, ja plānotie likuma grozījumi, kas paredz iedibināt "parāds seko dzīvoklim" principu, tiks pieņemti, tad turpmāk visiem potenciālajiem dzīvokļu īpašumu pircējiem pašiem pirms dzīvokļa iegādes būs jābūt modriem un aktīvi jārīkojas, lai noskaidrotu un risinātu jautājumu par līdzšinējiem dzīvokļa parādiem, pretējā gadījumā pēc dzīvokļa iegādes tā ieguvējam var atklāties nepatīkami pārsteigumi, kas var tam dārgi izmaksāt, jo pašam var nākties šos vēsturiski uzkrātos parādus segt. Citējot likumprojekta anotāciju – tiek iedarbināts princips "parāds seko dzīvoklim", kas pēc noklusējuma nozīmē to, ka jaunajam īpašniekam ir jārēķinās, ka potenciālais dzīvokļa īpašums, ko tas iegādājas, var būt ar apgrūtinājumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!