Guntars Krols: Eiropa un ASV virza pasaules IPO tirgu atgūšanos

Vienlaikus bija nedaudz zemāks kopējais piesaistīto investīciju apjoms salīdzinājumā ar gada otro ceturksni, proti, 24,9 miljardi ASV dolāru laikā no jūlija līdz septembrim pretēji 28,2 miljardiem laika posmā no aprīļa līdz jūnijam.

Kopumā pasaules IPO tirgi atpaliek no 2023. gada snieguma un šogad deviņos mēnešos pasaulē kopumā ir bijuši 870 IPO darījumi, kas ir par 11% mazāk nekā pērnā gada pirmajos trīs ceturkšņos, kad tika reģistrēti 983 IPO darījumi. Tāpat pasaulē kopumā par 23% mazāk ir arī IPO piesaistīto investīciju – 77,6 miljardi ASV dolāru šogad līdz septembra beigām, pretēji 100,8 miljardiem pērnā gada pirmajos trīs ceturkšņos.

Taču uz samērā blāvā pasaules snieguma fona ir jāatzīmē, ka šis gads ir ļoti atzīstams tieši ASV un Eiropas tirgos, kur novērojams straujš lēciens salīdzinājumā ar 2023. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Proti, ASV šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijis par 29% vairāk IPO darījumu (130 pret 101) un piesaistīts par 40% vairāk investīciju (27,3 pret 19,4 miljardiem ASV dolāru). Eiropā šī gada deviņos mēnešos ir bijis par 12% mazāk darījumu nekā pērnā gada līdzīgā periodā (94 pret 107), taču IPO darījumi devuši pat par 42% vairāk ieguldījumu (15,4 pret 10,9 miljardiem ASV dolāru). Skaidrs, ka vismaz šajos divos lielajos ekonomikas reģionos IPO tirgi iet uz augšu.

Tomēr, ja salīdzinām šī gada trešā ceturkšņa kopējo pasaules IPO sniegumu ar laiku pirms diviem gadiem, proti, 2022. gada trešo ceturksni, tad redzēsim, ka IPO darījumu skaits ir samērā līdzīgs (310 darījumi šī gada 3. ceturksnī pretēji 371 darījumam 2022. gada salīdzināmā periodā), taču IPO transakciju piesaistīto investīciju apjoms šī gada trešajā ceturksnī ir vairāk nekā divas reizes mazāks kā 2022. gada laikā no jūlija līdz septembrim – 24,9 miljardi ASV dolāru šogad, pretēji 52,3 miljardiem 2022. gadā.

Šie skaitļi parāda, ka darījumu aktivitāte ir samērā līdzīga (lai arī zemāka), bet investīciju apjoms vēl ir tālu no tā, kāds tas bija īsi pēc Covid-19 krīzes, kad tirgos bija pieejams daudz brīvu līdzekļu ieguldījumiem.

IPO tirgus pēdējo divu gadu laikā būtiski ietekmēja inflācija un ar to cieši saistītā procentu likmju celšana, ko īstenoja valstu centrālās bankas. Taču šobrīd ir pamats uzskatīt, ka gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) ieiet jaunā zemāku procentu likmju fāzē un šo pieņēmumu apstiprina arī pavisam nesen publiskotie ES inflācijas dati, kas parāda, ka patēriņa cenu kāpums septembrī ES jau nokritās zem 2%.

Zemākas procentu likmes nozīmēs lētākus investīciju līdzekļus un arī zemākas sagaidāmās atdeves no ieguldījumiem. Savukārt, zemāka un galvenais – stabila – inflācija arī pati par sevi nāk par labu IPO darījumu īstenošanai, jo tas investoriem sniedz skaidrāku skatījumu par IPO uzņēmumu biznesa plāniem un nākotnes naudas plūsmas projekcijām. Īsumā, zema inflācija nodrošina stabilāku vidi, kurā novērtēt uz IPO gatavojošos uzņēmumu plānu pamatotību.

IPO tirgos pēdējā šī gada ceturksnī būtisks notikums ir tikko notikušās ASV prezidenta vēlēšanas. Varētu šķist, kāda gan nozīme šīm vēlēšanām kapitāla tirgu izpratnē, taču IPO tirgus dalībnieki uzmanīgi vēroja šīs vēlēšanas un atlika iecerētos darījumus un pārcēla tos uz nākamā gada sākumu.

Tas tādēļ, ka vēlēšanas var nozīmēt vairākus mēnešus politiskas nenoteiktības, piemēram, kādas būs jaunās Donalda Trampa prezidentūras ekonomiskās prioritātes, kas ieņems ekonomikai būtiskos amatus, ko jaunais prezidents nozīmēs ģeopolitiski, kā tas ietekmēs tirdzniecības politiku utml. Investori labāk jūtas skaidros politikas apstākļos, tādēļ gada nogale var nebūt labākais laiks IPO darījumiem pat tad, ja procentu likmju samazinājums šo laiku padara par šķietami pievilcīgu. Līdz ar jaunas ASV prezidenta administrācijas stāšanos amatā, gada sākums pamazām nesīs šo politikas skaidrību.

Kāpēc ASV ir tik liela nozīme? Te ir interesanti paskatīties, kāda ir kopējā kapitāla tirgu kapitalizācija, jeb visu publiski tirgoto aktīvu kopējā vērtība dažādos tirgos. Te redzam, ka šī gada jūlija beigās ASV lielo biržu (NYSE un "Nasdaq") kopējā tirgus kapitalizācija bija aptuveni 56,2 triljoni ASV dolāru, kas ir vairāk nekā visu citu lielo kapitāla tirgu kapitalizācija kopā.

Piemēram, eirozonas kapitāla tirgu kapitalizācija bija 7,9 triljoni ASV dolāru, bet Ķīnas (Šendžeņas un Šanhajas biržas kopā) tirgus kapitalizācija sasniedza 10,1 triljonu. ASV tirgus kapitalizācija pēdējo astoņu gadu laikā ir faktiski dubultojusies – 2016. gada jūlija beigās tā bija 26,3 triljoni ASV dolāru, bet eirozonā tolaik tā bija 6,6 triljoni, bet Ķīnā – 7 triljoni. Tas parāda, ka tieši ASV ir tirgi vēsturiski ir bijuši tie, kas faktiski "dzen uz priekšu" pasaules kapitāla tirgus un attiecīgi arī IPO.

Ko tas nozīmē Latvijai? Tikko veiksmīgi noslēdzās "Eleving" IPO, kas parādīja, ka uzņēmumam ar pamatotu biznesa modeli, labi sagatavotu "stāstu" un pārliecinošu labu naudas plūsmu ir investoru pieprasījums. Tagad gaidām iespējamo "airBaltic" IPO par kuru tiek runāts jau kādu laiku un tas, pie veiksmīgas īstenošanas, varētu kļūt par lielāko kapitāla darījumu Latvijas vēsturē. Taču sīkāk šo IPO izvērtēt vēl nav iespējams, jo zinām par to pārāk maz detaļu. Šobrīd jāgaida turpmākas ziņas par 'airBaltic" IPO – kad tas notiks, kāds būs vērtējums un kāda būs paredzētā attīstības trajektorija.