Astra Šepa: Finanšu tirgos aizvadīts vēl viens dāsns gads. Kāds būs nākamais?

Viens no galvenajiem finanšu tirgu indeksiem "S&P 500" līdz pat šī gada septembrim ieskaitot uzrādīja 8 pozitīvus mēnešus pēc kārtas, tikai oktobrī nedaudz sabremzējoties, lai novembrī pēc Donalda Trampa ievēlēšanas atkal piedzīvotu jaunus rekordus. Salīdzinājumam – iepriekšējā, tirgiem ļoti pozitīvajā 2023. gadā tie bija 5 pozitīvi mēneši pēc kārtas. Šogad "S&P 500" pieaudzis par 24.5% un "Nasdaq Composite" par 26.5%, savukārt Eiropas "Stoxx 600" par 4.5% un Japānas "NIKKEI" par 14.6%. Līdz ar to finanšu tirgu pasaulē atkal ir jauni rekordi.

Protams, neiztikt bez svārstībām – piemēram, augusta sākuma korekcijas, kuras bija saistītas ar dažādu apstākļu sakritību, tostarp pieaugošām bažām par smagākas piezemēšanās riskiem ASV ekonomikai pēc bezdarba rādītāju publicēšanas, Japānas finanšu tirgu turbulenci un ziņām par Vorena Bafeta Berkshire Hathaway liela apjoma Apple akciju pārdošanu. Tomēr tirgi ļoti ātri atguvās un, ja cilvēks tiem aktīvi nesekoja līdzi, šo svārstību ietekmi pat varēja nepamanīt. Tāpat pēc ASV vēlēšanu rezultātiem, bažās par Trampa tarifu ietekmi uz Eiropas un Ķīnas eksportu un ekonomikām, nokritās Eiropas un Ķīnas akciju tirgi, kas pagaidām nav atguvušies.

Ilgi gaidītā starpbanku procentlikmju samazināšana šogad nu ir uzsākusi gana strauju lejupeju. Eiropas Centrālā banka samazināja eiro likmi gan 12. septembrī, gan 17. oktobrī – katrā reizē par 0,25%. Savukārt ASV Federālo rezervju sistēmai 18. septembrī bija pārsteidzoši liels samazinājums – uzreiz par 0,5%, savukārt 7. novembrī vēl par 0,25%.

Lielāko valstu starpbanku likmju mazināšana tuvākajā laikā visticamāk turpināsies, jo inflācijas mērķi ir gandrīz sasniegti, tikai klāt pievienojas tādi faktori kā ražošanas rādītāju un citu svarīgu indikatoru bremzēšanās lielajās ekonomikās. Uz lielo pasaules valstu fona Japāna ir vienīgā, kas lēnām turpināja celt likmes.

Nozares, kas visvairāk iegūst no likmju samazināšanas, ir tās, kuras vissmagāk cieta augsto likmju periodā – nekustamo īpašumu joma, arī mazākas izaugsmes un tehnoloģiju kompānijas. Jāatceras gan, ka tirgi jau daļēji bija šo nozaru uzņēmumu novērtējumos "iecenojuši".

Lai gan ASV uz brīdi valdīja bažas par darba tirgus sabremzēšanos, septembrī tas uzrādīja ļoti labu atgūšanos. Patlaban, pēc ekspertu vērtējuma, arvien pārliecinošāk izskatās, ka būs izdevies panākt tā dēvēto mīksto piezemēšanos jeb soft landing, vienlaikus samazinot inflāciju.

Aplūkojot citas pasaules lielās ekonomikas, kā interesantu faktu var minēt Ķīnas valdības lielāko ekonomikas atbalsta paku kopš pandēmijas, ar nolūku atgriezties pie 5% izaugsmes mērķa. Rezultātā kopš septembra vidus Shanghai Shenzen indekss pieaudzis par 36%. Pēdējās nedēļās gan investori ir vīlušies Ķīnas valdības ekonomikas stimulēšanas tempos. Saglabājas atvērti jautājumi par ilgtermiņa tendencēm, ņemot vērā gan ģeopolitiskās norises, gan ASV vēlēšanu rezultātu ietekmi uz Ķīnas tirgu. Nopietnākai Ķīnas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai būs nepieciešams vēl būtiskāks valdības atbalsts. Taču skaidrs ir viens – ja Ķīna augs, tas nāks par labu visiem pasaules tirgiem.

Eiropa šogad ir piedzīvojusi mērenu, bet pozitīvu izaugsmi. Pat tās lielākā ekonomika – Vācija – par spīti negatīvajām prognozēm otrajā ceturksnī pat piedzīvoja nelielu pieaugumu.

Oktobra otrajā pusē tika saņemtas svaigas Starptautiskā Valūtas fonda prognozes par lielāko ekonomiku izaugsmi 2024. un 2025. gadā, kurās centrālās bankas tika uzslavētas par veiksmīgu inflācijas sabremzēšanu, vienlaikus saglabājot ekonomikas izaugsmi. Tāpat tika uzsvērts, ka jau 2024. gadā pasaules publisko parādu apjoms varētu sasniegt 100 triljonus USD, līderos esot tādām sistēmiski svarīgām valstīm kā ASV un Ķīna. Kombinācijā ar lēnu izaugsmi tas nav pārāk labs priekšnoteikums nākotnei. Tomēr kopumā Starptautiskais Valūtas fonds paredz, ka lielās ekonomikas turpinās izaugsmi, eirozonai 2025. gadā augot par 1,2% (pret 0,8% 2024. gadā), ASV – par 2,2% (2,8% 2024. gadā) un Ķīnai – par 4,5% (4,8% 2024. gadā).

Atskatoties uz šo gadu, ir acīmredzami, ka ģeopolitiskie riski turpina būt ļoti nozīmīgs ietekmējošais faktors. Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā divus gadus, un potenciālās miera sarunas pagaidām ir teorētisku iespēju līmenī. Kopš oktobra sākuma arī būtiski eskalējies Irānas un Izraēlas militārais konflikts.

Šis ir bijis arī nozīmīgu politisko vēlēšanu gads. Šogad vēlēšanām ir bijis pa spēkam dažus akciju tirgus uz laiku izsist no sliedēm. Pēc vēlēšanām Francijā tika atlaists parlaments, kas atspoguļojās Francijas finanšu tirgu kritumā, kurš līdz šim īsti nav atguvies. Arī Japānā pēc vēlēšanām septembra beigās nokritās akciju cenas. Taču, par spīti periodiskām fluktuācijām, finanšu tirgi ir rādījuši ļoti labu sniegumu. Proti, tirgi noreaģē, bet diezgan ātri arī nomierinās: finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, uz vēsturiskā fona joprojām ir salīdzinoši zems (izņemot augusta sākuma svārstīšanos).

Visvairāk gaidītas šogad bija ASV prezidenta vēlēšanas, kas 6. novembrī atnesa ziņu par Donalda Trampa negaidīti pārliecinošo uzvaru. Neskatoties uz lielajām bažām ASV sabiedroto valstu vidū par ASV nākotnes pieeju ārpolitikai, kā arī Kamalas Herisas atbalstītāju vidū par Trampa attieksmi pret cilvēktiesībām, importa tarifiem un ietekmi uz budžeta deficīta palielināšanos, ASV tirgi pēc rezultātu noskaidrošanas piedzīvoja kāpumu, visiem trim galvenajiem ASV indeksiem sasniedzot jaunus rekordus. Papildu kopējam ASV indeksu pieaugumam, īpaši pieauga jomas un uzņēmumi, kam Tramps iepriekš ir paudis atbalstu – kā, piemēram, mikročipu un tērauda ražotāju akcijas. Tāpat tika pieredzēts straujš kriptovalūtu vērtību pieaugums, bitkoinam pārsniedzot 90,000 USD vērtību. Viens no galvenajiem Trampa atbalstītājiem bija Īlons Masks. Viņam piederošā "Tesla" strauji pieauga vērtībā uz pēdējā gada augstāko līmeni, tirgiem cerot uz ieguvumu no Trampa plānotajiem tarifiem, kas ierobežotu Ķīnas elektroauto konkurenci ASV tirgū.

Finanšu tirgiem ļoti nepatīk neskaidrība, un šīs vēlēšanas izcēlās ar ļoti ātru rezultātu noskaidrošanu, kā arī, nav notikuši īpaši ASV sabiedrības nemieri, no kā daudzi baidījās. Iepriekšējā tirgu pieredze liecina, ka kopumā vēsture ASV akcijām vēlēšanu gados, no vienādojuma izņemot atsevišķus saskaitāmos, ir bijusi visai labvēlīga.

Šobrīd lielie tehnoloģiju milži ir dominējoši pasaules un ASV tirgus indeksos un ir salīdzinoši dārgi no akciju cenas / uzņēmumu peļņas viedokļa. Taču šī dominance ilustrē arī šo uzņēmumu pašreizējo spēku un pārsvaru to pamatdarbībā.

Lielie tehnoloģiju uzņēmumi savukārt tic tālākam mākslīgā intelekta vilnim un iegulda tajā daudz naudas, šāda veidā gan pastiprinot mākslīgā intelekta viļņa attīstību, gan savu dominanci šajā jaunajā jomā. Lielā mērā Big Tech šajā jomā iegulda arī tāpēc, ka nav citas izvēles, ja negribi iepalikt citiem. Piemēram, mākslīgā intelekta rīks ChatGPT strauji palielina savu popularitāti un tirgus daļu, apdraudot "gūglēšanas" popularitāti nākotnē. Big Tech uzņēmumi ir galvenie spēlētāji mākslīgā intelekta jomā, jo ir vieni no retajiem, kas var atļauties ieguldīt tik milzīgus līdzekļus. Līdzīgs stāsts ir par flagmani Nvidia, kas ir kļuvis ārkārtīgi dominējošs, piemēram, atsevišķu čipu nišās tam ir 88% tirgus daļa. Tas rada arī zināmus riskus – ja notiek cita veida tehnoloģijas "izlaušanās", tas var ietekmēt pašreizējās pozīcijas.

Vēl viena aktuāla tēma tehnoloģiju nozarē ir datu apstrādes centri un enerģijas resursi, jo šī nozare tos patērē ļoti daudz. Liela perspektīva saredzama arī jaunajās energoefektīvākās tehnoloģijās, kas apstrādātu mākslīgā intelekta datus. Piemēram, kvanta datori, kuru plašāks lietojums varētu būt sagaidāms pēc 5–10 gadiem, patērē daudz mazāk enerģijas un varētu atrisināt enerģijas resursu problēmas. Tāpat tiek uzskatīts, ka nākamajā gadā no mākslīgā intelekta viļņa vairāk varētu sākt pelnīt uzņēmumi, kas šos rīkus izmanto savā darbībā.

Precīzi pateikt, kā īsti būs nākotnē, protams, nevar neviens, tomēr ir daudzi faktori, kas liek domāt, ka arī nākamajam gadam vajadzētu būt labvēlīgam. Ir skaidrība pēc vēlēšanām, inflācija jau ir mazinājusies un procentlikmes tiek laistas uz leju. Tam vajadzētu stimulēt patēriņu, līdz ar to ekonomikas un finanšu tirgi var īpaši palīdzēt dažām atsevišķām nozarēm. Kā liecina Starptautiskā Valūtas fonda prognozes, lielākās pasaules ekonomikas kopumā visticamāk piedzīvos mērenu izaugsmi.

Lielo tehnoloģiju uzņēmumu dominance visdrīzāk turpināsies, tāpat kā mākslīgā intelekta izaugsmes stāsts – kaut vai tāpēc, ka big tech tajā aktīvi investē. Turklāt, kamēr 2023. gadā finanšu tirgu izaugsmi ļoti izteikti pozitīvi ietekmēja tieši big tech uzņēmumi, šogad izaugsme ir pārcēlusies arī uz citu jomu uzņēmumiem, kas visticamāk turpināsies arī nākamgad. Lai gan pēc Trampa ievēlēšanas Eiropas un Ķīnas finanšu tirgi ir piedzīvojuši kritumus, ASV indeksi savukārt piedzīvoja jaunus rekordus. Un šobrīd parādās arvien vairāk analītiķu prognožu, ka arī 2025. gadā ASV galvenie indeksi visticamāk turpinās izaugsmi pateicoties Trampa iecerētajai nodokļu un birokrātiskā sloga mazināšanai.

Tāpēc kopumā nākamais gada investoriem atkal varētu būt pozitīvs – varbūt tas netiek gaidīts tik spīdošs kā šis, bet pašreizējās prognozes sliecas uz izaugsmes pusi.