Uzaugot Tallinā 70. gados, mana saikne ar Ziemeļvalstīm sniedzās tik tālu, cik spēja aizsniegties Somijas apraides signāls. Bija grūti iedomāties pašam piedzīvot Yle un MTV kanālos redzēto dzīvesveidu, kur nu vēl runāt par kopīgu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionu.
Tomēr mēs vienmēr jutām spēcīgu saikni. Strādājot Vācijā 90. gadu vidū, es atceros, kā mans vadītājs man jautāja, vai Igaunija ir Centrāleiropas vai Austrumeiropas daļa. Mana atbilde sekoja nekavējoties: "Nē, mēs esam Ziemeļeiropā." Tomēr, iespējams, paši ziemeļnieki Igauniju tolaik redzēja citādi.
Lai gan neatkarības atgūšana ļāva mums skaļāk paust savu vēlmi tuvināties Ziemeļvalstīm, šīs ambīcijas patiešām sāka īstenoties tikai 2000. gadu sākumā.
2004. gadā Latvija, Igaunija un Lietuva kļuva par daļu no Eiropas Savienības (ES) un NATO, lai nostiprinātu savu virzību uz Rietumiem. Mazāk zināms, ka 2005. gada 1. janvārī Baltijas valstis pievienojās arī Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) kā līdzvērtīgas sabiedrotās tās sākotnējām dalībniecēm – Dānijai, Somijai, Islandei, Norvēģijai un Zviedrijai.
Pēdējo divu desmitgažu laikā Baltijas valstis ir pārveidojušās par modernām demokrātiskām sabiedrībām. Laikposmā no 2005. līdz 2024. gadam to IKP uz vienu iedzīvotāju ir trīskāršojies. Pievienojoties Rietumu tirgiem un kopienām, strauji pieauga arī ārvalstu tiešās investīcijas, kas noveda pie ievērojama dzīves līmeņa kāpuma.
Visas trīs valstis ir stabili kāpušas konkurētspējas, uzņēmējdarbības viegluma un ekonomiskās brīvības reitingos, sacenšoties par augstām vietām ar savām Ziemeļvalstu biedrēm.
Kādreiz tālā doma par Ziemeļvalstu un Baltijas reģionu patiešām ir kļuvusi par realitāti. Un, kamēr ārēji spēki mēģina šajā jaunajā realitātē ieviest paši savas izmaiņas, šis reģions vēl vairāk satuvinās.
Kurp dosimies tālāk?
NIB īpašnieki Tallinā 2024. gada martā apsprieda savu valstu vajadzības un to, kā Banka var tās palīdzēt īstenot. Vēstījums bija skaidrs: lai gan vide un produktivitāte joprojām ir NIB misijas pamatā, Bankai arī jākoncentrējas uz reģionālās noturības un drošības nostiprināšanu.
Manā skatījumā šīs prioritātes viena otru pastiprina. Ļaujiet man to ilustrēt caur enerģētikas, inovāciju un ilgtermiņa noturības prizmām.
Enerģētiskās neatkarības sasniegšana
Jau no paša sākuma Baltijas enerģētiskās izolācijas izbeigšana ir bijusi viens no galvenajiem NIB mērķiem. "Estlink" 1 un 2, "LitPol Link" un "NordBalt" ir savstarpēji savienojuši elektroenerģijas tirgus. Pēdējais puzles gabaliņš tiks pievienots februārī, atvienojoties no Krievijas un Baltkrievijas sistēmas (BRELL), lai pieslēgtos kontinentālās Eiropas tīklam.
Vēl viens ievērojams notikums: 6. decembrī, Somijas Neatkarības dienā, Lietuva iegādājās savu sašķidrinātas dabasgāzes tankkuģi no kāda Norvēģijas uzņēmuma. Tiem, kas pievērš uzmanību šādam simbolismam – aizdomājieties, ka dabasgāzi, kas importēta caur termināli ar nosaukumu "Independence", var uzglabāt Inčukalna pazemes krātuvē Latvijā un transportēt uz Igauniju un Somiju caur gāzesvadu "Balticconnector".
Raugoties nākotnē, NIB stratēģija Baltijā būs vairāk vērsta uz pārkārtošanos uz zaļo ekonomiku. Šajā ziņā Latvija, Igaunija un Lietuva joprojām varētu mācīties no Ziemeļvalstīm, kas ir parādījušas, ka ekonomiskā attīstība un ilgtspēja var viena otru pastiprināt.
"Latvenergo", "Enefit Green", un "Ignitis" investīcijas atjaunīgajās jaudās un pārvades tīklos jau ir sākušas strauji paātrināt šo pāreju. Pārveidojot savu elektroapgādi, Baltija atbrīvojas no agrākās atkarības no Krievijas importa, pārejot uz ilgtspējīgu un autonomu enerģiju nākotnei.
Privātā sektora potenciāla atraisīšana
Enerģija par pieņemamu cenu ir vitāli svarīga uz tehnoloģijām balstītām investīcijām un nozarēm. Tieši šeit NIB saskata nākamo iespēju Baltijas valstīm. Šī būs vēl viena joma, kurai NIB vēlas pievērst lielāku uzmanību, piešķirot finansējumu privātiem uzņēmumiem.
Šī reģiona konkurētspējas priekšrocības slēpjas mūsu cilvēkos, apņēmībā un lielumā. Izmantojot savu spēju rīkoties ātri un elastīgi, mēs varam radīt inovatīvu ekonomiku. "Celltechna" gēnu terapijas centra atvēršana Viļņā ir labs piemērs tam, kā privātais kapitāls un valdību stratēģiskās prioritātes var iet roku rokā.
Bet, lai saglabātu konkurētspēju, mēs nedrīkstam lieki izniekot laiku. Mums ir jāizmanto savs inovāciju potenciāls, lai saglabātu vadošas pozīcijas jauno un topošo tehnoloģiju jomā. Mums ir jāpilnveido atlikušās vājās vietas, lai stimulētu ieguldījumus.
Ilgtermiņa noturības radīšana
Šodienas investīcijas nodrošinās ilgtspējīgu izaugsmi rīt. Bet, lai patiesi runātu par noturīgu nākotni, ārkārtīgi svarīga ir drošība.
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un konflikti arī citviet pasaulē ir mainījuši valdību prioritātes. Līdztekus ilgtermiņa klimata un ekonomikas mērķiem ģeopolitiskās norises ir izcēlušas nepieciešamību nodrošināt kritiskās piegādes ķēdes, uzlabot datu un informācijas infrastruktūru un pastiprināt aizsardzības spējas.
Šo pārmaiņu rezultātā visas astoņas NIB sastāvā esošās Ziemeļvalstis un Baltijas valstis tagad ir NATO dalībnieces.
Reaģējot uz to visaktuālākajām vajadzībām, NIB ir pārskatījusi savu politiku. Mēs esam pavēruši iespēju finansēt aizsardzības nozari un ar to saistīto infrastruktūru, izņemot ieročus un munīciju. Tas ir liels solis daudzpusējai finanšu iestādei, kas nepārprotami liecina par drošības situācijas izmaiņām. Mēs paredzam, ka šogad tiks īstenoti pirmie ar aizsardzību saistītie projekti.
Kopā spēcīgāki
Ieejot 2025. gadā, svarīgāk nekā jebkad ir saglabāt uzņemto kursu vides, ražīguma un reģionālās drošības jomās.
Labā ziņa ir tā, ka atšķirībā no 70. gadiem Baltijas liktenis tagad ir mūsu pašu rokās; atšķirībā no 2000. gadiem tai vairs nav no jauna jānostiprina sava vieta starptautiskajā kopienā.
Mēs sēžam pie viena galda ar saviem tuvākajiem partneriem. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģions ir spēcīgāks kopā. Vairs nekad nepaliksim vieni!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
