Baiba Rubesa: Ilgmūžība – izaicinājums un iespēja

Ja pirms 30 gadiem reti dzirdēja par cilvēkiem, kuri sasniedz 100 gadu vecumu, tad šobrīd divi ASV prezidenti pēc kārtas ir tuvu 80 gadu atzīmei! Manas jaunības laikā jau 60 gadu vecumu sasniegušie šķita veci un no ekonomiskā viedokļa – "norakstāmi". Atceros savu vectēvu, kurš savos 70 gados man likās ļoti sens. Tagad, pašai esot šajā vecumā, saprotu, ka tas ir tikai skaitlis – ne jūtos, ne vairs domāju tā. Pēdējo 100 gadu laikā dzīves ilgums ir būtiski pieaudzis, kas ir ievērojams sasniegums, bet vienlaikus arī nopietns izaicinājums valstu ekonomikām.

Ja pirmās brīvvalsts laikā jaundzimušo paredzamais mūža ilgums Latvijā bija vien 50 līdz 60 gadi, tad mūsdienās tas ir pieaudzis par vairāk nekā 20 gadiem.¹

Taču, vienlaikus samazinoties dzimstībai, sabiedrība strauji noveco, radot nopietnas darbaspēka problēmas. Ir skaidrs, ka pensionēšanās vecums turpinās pieaugt, tādēļ valstij, darba devējiem un katram no mums ir jādomā par to, kā pēc iespējas ilgāk saglabāt labu fizisko un mentālo veselību.

Tikai tā iespējams ne vien pagarināt darba dzīves ilgumu, bet arī nodrošināt kvalitatīvas vecumdienas, kurās dzīvojam pilnvērtīgi, nevis tikai eksistējam.

Ir skaidrs, ka pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas no eidžisma jeb iedzīvotāju diskriminācijas vecuma dēļ, kas pāragrai noraksta cilvēkus kā darbam nederīgus. Priekšstati par vecākiem darbiniekiem kā mazāk pielāgoties spējīgiem vai tehnoloģiski nekompetentiem ir novecojuši un jāpārskata. Latvijā daudzi cilvēki pirmspensijas vecumā, pat jau ap 50 gadiem, saskaras ar grūtībām darba tirgū, jo tiek uzskatīti par "neizdevīgu ieguldījumu", jo drīz dosies pensijā.

Bet ko darīt, ja viņi nemaz negrasās to darīt? Ir nepieciešams mainīt domāšanu un apzināties, ka seniori ir vērtīgs resurss. Ieguldot viņu apmācībā un prasmju pilnveidošanā, var veiksmīgāk pārvarēt demogrāfiskos izaicinājumus. Jā, iespējams, ka jaunu zināšanu apguve senioriem prasīs vairāk laika, taču tas joprojām ir labāks risinājums nekā neaizpildīta vakance. Labs piemērs ir Japāna, kur, pateicoties ilgmūžības ekonomikas pieejai, vecāka gadagājuma cilvēki apzināti tiek integrēti darba tirgū, tādējādi veicinot ekonomikas attīstību.²

Diemžēl straujā tehnoloģiju attīstība ir padziļinājusi plaisu starp paaudzēm. Kamēr jaunākās paaudzes darbinieki aktīvi izmanto dažādus tehnoloģiju rīkus, vecāka gadagājuma darbiniekiem bieži netiek piedāvāta iespēja apgūt jaunās prasmes, tādējādi radot zināšanu plaisu. Jaunākās paaudzes tehnoloģijas apgūst gandrīz intuitīvi, savukārt vecākajai paaudzei nepieciešama mērķtiecīga un strukturēta apmācība.

Līdz ar to īpaši svarīga loma ir mūžizglītības programmām, kas veicina prasmju pilnveidi un ļauj veikt karjeras maiņu, tādējādi nodrošinot ekonomisko noturību. Vienlaikus ir svarīgi veicināt laipnību un toleranci pret dažādību, tostarp arī starp paaudzēm. Pētījumi apliecina, ka iekļaujoša vide sekmē inovācijas, radošumu un produktivitāti.

Ne mazāk būtiski, ka senioru atstāšana darba dzīvē uzlabo arī viņu mentālo veselību. Laikā, kad cilvēkiem ir jāsadzīvo ar pieaugošām veselības problēmām un novecošanos, senioru iekļaušana sabiedrībā rada sajūtu, ka viņi vēl sniedz pievienoto vērtību sabiedrībai, un tas ir ļoti svarīgi. Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vecumā virs 65 gadiem trešdaļu iedzīvotāju skar vientulība.³

Tāpēc kaut nepilnas slodzes darbs šiem cilvēkiem var būt ļoti vērtīgs. Tieši šis ir iemesls, kāpēc es savos 70 gados esmu līdzdibinājusi un iesaistos "Novatore" kustībā, kur ikdienā sastopos ar vismaz 20 vai 30 gadus jaunākām sievietēm, kas man pašai liek justies mundrākai un joprojām noderīgai, strādājot ar jaunajām līderēm. Un šī gada sieviešu ekonomiskās spēcināšanas konferencē "Novatore Impact Summit" cita starpā runāsim arī par ilgmūžību.

Ilgmūžība nav tikai demogrāfiska parādība – tā ir patiesa ekonomiska iespēja, tāpēc par nākotnes senioriem ir jārūpējas jau šodien, lai iespējami ilgāk saglabātu vēlmi strādāt, kā arī uzturētu viņu fizisko un mentālo veselību. Šajā procesā sava loma ir katram no mums. Valstij ar nodokļu politiku, mūžizglītības programmām, pieejamu veselības aprūpi jāveicina pensijas vecumu sasniegušo iedzīvotāju palikšana darba tirgū. Darba devējiem jāmaina uzņēmuma kultūra, kļūstot iekļaujošākiem un senioros jāsaskata līdz šim neizmantots resurss. Katram pašam no mums jārūpējas par savu fizisko un mentālo veselību jau agrīnā vecumā, jo ticiet man, senioru gadi piezogas nemanot, tikai jautājums kā pats uz tiem lūkojies.

Aktrisei Helēnai Mirenai māte reiz teikusi: "Kad tev būs 20 gadi, cerēsi, ka 40 nekad nepienāks. Kad pienāks 40, tu sapratīsi, ka tas ir lielisks vecums, un vairs nevēlēsies būt divdesmitgadniece." Es varu teikt tieši to pašu par 50 un 70 gadu vecumu!

1 https://www.stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/preses-relizes/23561-paredzamais-muza-ilgums

2 https://www.weforum.org/stories/2024/08/how-companies-are-addressing-workforce-shortages-through-senior-employment-in-japan/

3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.02.2024-ir-loti-skumigi-but-vienai-vientulas-vecumdienas-vai-ir-iespejams-citadak-zviedrijas-un-latvijas-stasts.a541487/#:~:text=Latvij%C4%81%20skar%20teju%20tre%C5%A1da%C4%BCu&text=Attiec%C4%ABb%C4%81%20uz%20Latviju%20Centr%C4%81l%C4%81%20statistikas,kas%20noz%C4%ABm%C4%93%20130%20t%C5%ABksto%C5%A1us%20cilv%C4%93ku