Šāds notikumu pavērsies netika gaidīts no Saeimas deputātiem, kaut arī tas bija sagaidāms pēc Šadurska kunga epitetu par "darbaļaužu vēstulēm" raidījumā "Kas notiek Latvijā?". Tas, protams, ka nesaskan valdošās partijas programmā minēto sadarbību un dialogu ar organizēto pilsonisko sabiedrību. Tas liek domāt, ka deputātiem īsti nav skaidrs, ko nozīmē solījumu pildīšana un pienākumi, kas uzņemti Latvijas valstij iestājoties Eiropas Savienībā.
Latvija, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, 2004.gadā parakstot Eiropas Kopienas līgumu, šobrīd Lisabonas līguma ietvaros, Latvijas valsts apņēmās nodrošināt konsultācijas sociālā dialoga ietvaros visos lēmumu pieņemšanas līmeņos. LDDK, kā sociālajam partnerim no darba devēju puses, ir likumā noteiktas tiesības un pienākumi, kas paredz ne tikai iespēju saņemt informāciju par tiesību aktiem no publiskā sektora, bet atrunā pienākumu obligāti sniegt viedokli par plānotajām izmaiņām un lēmumiem normatīvajos aktos (skat. Darba devēju organizāciju un to apvienību likumu). Līdzīgas saistības par konsultācijām ar sociālajiem partneriem ir uzņēmusies arī LR Saeima 1993.gadā ratificējot atbilstošas ANO Starptautiskās konvencijas. Tādēļ LDDK sniedz savus priekšlikumus valsts budžeta kvalitatīvai izstrādei.
LDDK un tās biedri bez maksas ir veltījuši savu laiku un darbu, lai iedziļinātos valsts budžeta veidošanas procesā, ar konsultācijām saprotot ne tikai formālu viedokļa paušanu, bet apzināta, vienota viedokļa formulēšanu ar kvalitatīviem un kvantitatīviem argumentiem, kas orientēts uz kopīgiem mērķiem – atjaunot Latvijas konkurētspēju, lai uzņēmējiem būtu kur strādāt, piesaistītu tos, kas ir varoši strādāt - celtu kopējo valsts labklājību. LDDK kā darba devēju pusi pārstāvošs sociālais partneris bija līdzās ar valdību visu budžeta sagatavošanas laiku – strādājot pie nodokļu pamatnostādnēm, ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un funkciju vērtēšanas. Diemžēl ekspertu laiks ir izniekots un LDDK tiek "iestumta" opozicionāros.
Par to liecina arī Saeimas gatavotie Ziemassvētku pārsteigumi, piemēram, iedziļinoties nodokļu un nodevu maksāšanas nosacījumos, nākas secināt, ka, piemēram, publiskajam sektoram nebūs jāmaksā dienesta auto nodeva, bet tikai privātajam sektoram. Tāpat Finanšu ministrs mudina privāto sektoru nemaksāt lielākas algas, lai kompensētu cilvēkiem valdības pacelto nodokļu slogu, bet publiskajā sektorā sākas ziedu laiki – atalgojuma fonds nesamērīgi pieaug bez jebkādiem kvalitātes kritērijiem par padarīto darbu. Bet vēl jau nevar zināt, vai lielākā dāvana mums netiks pareizticīgo Ziemassvētkos uzsākot nākamās sanāksmes ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Visvairāk mani personīgi sarūgtina Latvijas iedzīvotāju bezierunu pakļaušanās šiem un citiem valdības un Saeimas pieņemtajiem lēmumiem. Arodbiedrības visi gatavi kritizēt par mazskaitlīgiem piketiem, bet tiem pievienoties laikam kavē kūtrums un pirmssvētku gaidas. Vai mums jau ir vienalga, kas notiks pēc svētkiem?