Foto: Publicitātes foto
Pēc dramatiskā mazumtirdzniecības apgrozījuma krituma 2009.gadā par 28%, 2010.gads nozarei, kā visai ekonomikai, ir bijis stabilizācijas gads. Lai arī kopējais 2010.gada apgrozījums joprojām ir ar mīnusa zīmi (-2.2%), pērn gada vidū iezīmējās tendenču maiņa. Ja pirmajā pusgadā mazumtirdzniecībā turpinājās kritums, uzrādot samazinājumu par 9.1%, tad otrajā pusgadā, noturoties rūpniecības un eksporta izaugsmei un kļūstot pozitīvākam nākotnes vērtējumam, iedzīvotāju tēriņi pamazām aktivizējās un pārsniedza iepriekšējā gada apjomus. Pieaugums gada otrajā pusē gan vēl nespēja kompensēt kritumu pirmajos sešos mēnešos. Pērn iedzīvotāji izvēlējušies lielāku uzsvaru likt uz pārtikas iegādes ietaupīšanu. Tā pārtikas tirgotāju apgrozījums pērn ir mazinājies par 5.3%, kamēr nepārtikas vien par 0.4%.

Īpaši aktīvs patēriņa kāpums bija vērojams gada beigās, jo īpaši novembrī un bija gaidāms, ka arī decembrī tēriņu pieaugums saglabāsies. Kā rāda jaunākie dati, 2010.gada decembrī, mazumtirdzniecības apjomi gada laikā ir kāpuši par 8.1%, kas ir identisks rādītājs novembrī novērotajam. Lielāks apjoma palielinājums bija nepārtikas preču grupā (+11.9%). Pārtikas preču apgrozījums pieauga par 1%.

Krīze ir spiedusi vairumam iedzīvotāju salāgot savas vēlmes ar tērētspēju, kas galvenokārt ir nozīmējis jostas savilkšanu. Viena no šādām pazīmēm ir gan degvielas tirdzniecības apjomu kritums, kas saglabājas arī gada otrajā pusē. Tāpat arī intereses kāpums par pasta un interneta piedāvātajām iespējām ietaupīt un lietotu preču iegādi, liecina par rocības mazināšanos, tomēr ne par tās zudumu. Tas liecina, ka cenu līmenim būs liela nozīme. Savukārt mazinoties bažām par darba zaudēšanu, ir grupas, kas palielina savus tēriņus atbilstoši savām iespējām. Tāpat arī noguldījumu iespēju zemā atdeve mazina stimulus naudu uzglabāt. Sagaidāms, ka atalgojums šogad pieaugs. Tādēļ patēriņš 2011.gadā, lai arī stipri mērenā tempā, bet uzrādīs pieaugumu.

Tomēr pirms paust sajūsmu par tā kāpumu ir jāņem vērā arī riski, kas pavadīs ekonomiku, t.sk. patēriņu. Tā ir nepieciešamība pēc sabalansētas ekonomikas attīstības, efektīvu nodarbinātības politikas un samērīga tēriņu pieauguma uzturēšanas. Tāpat ļoti būtisks risks nozarei būs gaidāmais inflācijas pieaugums, jo īpaši pārtikai, kas noteikti atsauksies arī uz pirktspēju. Šajā sakarā nedrīkst nepieminēt arī tirgotāju atbildību par ekonomikā vērojamajiem procesiem un inflācijas veicināšanu. Tas pirmām kārtām skar cenošanas politiku. Var kritizēt valdību, jo īpaši norādīt uz nodokļu celšanas ietekmi uz pirktspēju un ekonomikas aktivitāti. Taču nedrīkst arī nodokļu pieaugumu aizsegā, cenas precēm, kam nav pamata, pacelt nesamērojami ar nodokļu daļu. Novērojumi liecina, ka ir preces, kuru cenas cēlušās arī par 10 un vairāk procentiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!