Komentējot KP lēmumu sodīt Latvijas bankas ar 5,5 miljonu latu naudas sodu, Vilks ar preses sekretāra Alekša Jarocka starpniecību atzina, ka komercbanku vienošanās nav bijusi patērētāju un visas sabiedrības interesēs. Šādas aizliegtas vienošanās kropļo veselīgu konkurenci banku sektorā un tā dēļ zaudētāji ir patērētāji.
Finanšu ministrs uzsvēra, ka atklātā vērienīgā vienošanās banku vidū KP ir labs un pietiekmi nopietns signāls, lai konkurences uzraugi turpinātu iesākto un atklātu pārākumus arī citos tirgos, no kā ieguvējs būtu sabiedrība kopumā.
Jau vēstīts, ka KP atklājusi aizliegtu vienošanos starp 22 komercbankām par komisijas maksas piemērošanu maksājumu karšu pieņemšanā. Konkurences uzraugi bankām piemēroši naudas sodu kopumā 5,495 miljonu latu apmērā.
KP secinājusi, ka bankas ilgstoši fiksējušas savstarpējās komisijas maksas par maksājumu karšu pieņemšanu, kas savukārt noteica zemāko līmeni tiem maksājumiem, kurus veica tirgotāji, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājumu kartes. Tādējādi ir tikusi deformēta konkurence, kā arī nodarīts kaitējums gan tirgotājiem, kas pieņem karšu maksājumus, gan patērētājiem. Aizliegtā vienošanās attiekusies uz komisijas maksām, ko bankas maksājušas par karšu norēķiniem, kā arī par bankomātu pakalpojumiem, paskaidroja KP.
Aizliegtā vienošanās bijusi spēkā no 2002.gada 1.decembra līdz 2011.gada 7.janvārim, tomēr banku dalības ilgumi tajā bijuši atšķirīgi.
Lielākais naudas sods piemērots "Swedbank" - 2,83 miljoni latu - un bankai "Citadele" - 1,217 miljoni latu. Mazāk par miljonu latu būs jāmaksā "SEB bankai" – 558,7 tūkstoši latu, "Latvijas Krājbankai" – 259 tūkstoši latu, kā arī "DnB NORD Bankai" – 167,5 tūkstoši latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!