Izbrīnu rada valsts un pašvaldības vadītāju nevēlēšanās veikt īstas strukturālās reformas, bet aizrautībā veikt atņemšanu un dalīšanu ar krietni cinisku formulu "atņemt vājākiem" (kuriem trūkst spēcīgu lobiju vai kas paši ir mazaktīvi) un sadalīt esošos resursus "īstajās" nozarēs un vajadzībās (ar spēcīgiem lobijiem, spēcīgu politisko aizmuguri vai kuri ir pārāk skaļi un neērti). Piemēram, Liepājas pašvaldība, sastādot 2011. gada budžetu ieekonomēja uz pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma rēķina, samaksājot par 1 nevis 2 stundām nedēļā, kas domātas, lai pedagogi sagatavotos savam darbam ar bērniem ārpus darba laika, "uz papīra" 8 LVL / mēnesī par vienu slodzi. Turpretī iekļāva budžetā apmēram 25 000 LVL, kas domāti jaunas datortehnikas iegādei pilsētas domē (ieskaitot deputātus), lai nomainītu vecos, no modes izgājušos pret jauniem. Vai arī cits piemērs, kad Liepājas pašvaldība tiešām bija gatava veikt strukturālas reformas nevis vienkārši "apgriezt" kārtējo reizi visiem algas. Runa ir par plānotajām reformām Liepājas sporta skolām, kad tika plānots no 5 (vieglatlētikas, vingrošanas, tenisa, basketbola un kompleksās sporta skolas) pāriet uz 2 ( sporta spēļu skola un kompleksā sporta skola), ekonomējot uz administratīvā aparāta rēķina un izdevumiem tā uzturēšanai (telpu īre, apsardze, apkure, kancelejas preces u.t.t). Paredzot ar laiku arī nošķirt sporta pedagoģisko darbu no telpu uzturēšanas un apsaimniekošanas. Galvenais, ka šādas reformas ceļā, netiktu mazināts treneru, sporta pedagogu skaits, netiktu likvidēts neviens sporta veids un saglabāts arī trenēto bērnu skaits, bet nebūtu tik strauji jāpaaugstina vecāku maksa par treniņiem. Taču reforma faktiski apstājās, kad no apmēram 180 tenisa skolas bērniem apmēram 30 iznāca protestēt pie pilsētas domes. Rezultātā atsevišķi pilsētas vadītāji zaudēja savu pārliecību (latviski – pietrūka dūšas) un reforma iestrēga, tā joprojām ir procesā, kas, savukārt nozīmē, ka mērķi nav sasniegti, un faktiski labāk nemaz nevajadzēja to sākt, jo iecerētā efekta nav!
Manis sniegtie piemēri ir par Liepājas pašvaldības darbu, jo pats esmu tās deputāts un šeit vistiešāk saskaros ar daudzām ačgārnībām, taču līdzīgi notiek visā mūsu valstī.