Skaidrojot, kāpēc pārdevis uzņēmumu, Krūmiņš norāda, ka 90.gados, sākot uzņēmējdarbību, jutis lielāku valsts atbalstu. "No 2000. gada esmu gājis runāt ar Rīgas brīvostas pārvaldi, ar politiķiem, bet kopš tā laika neko jaunu neesmu uzbūvējis. Latvijā mana pieredze un zināšanas nav vajadzīgas. Kad aizeju uz brīvostu, attieksme ir nevis "ņem un būvē", bet "nu ko tu atkal gribi?" Tāpēc man nolaidās rokas," skaidro miljonārs. "Ja nav attīstības, vienkārši sēdēt kantorī nevēlos. Es negribu nevienam uzbāzties, ja neesmu vajadzīgs. Pa vasaru dzīvoju šeit, pa ziemu – no oktobra līdz maijam – Austrālijā. Arī tagad došos uz mēnesi prom izvērtēt investīciju iespējas ārzemēs," stāstījis Krūmiņš.
"Ja man būtu teikšana, es šodien brīvostas valdi atlaistu – tā ir lieki politizēta un nekompetenta," uzskata Krūmiņš. Viņaprāt, "ir vajadzīgi atsevišķi cilvēki, varbūt institūts pie Satiksmes ministrijas ar lielākām pilnvarām, kas tranzīta attīstības projektus izskatītu ātrāk un vienkāršāk, ne tik birokratizēti, kā tas šobrīd notiek Rīgas brīvostā". "Tāpat lai zaļie nevarētu kaut kādu dunduru dēļ traucēt ostas attīstību," norāda uzņēmējs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!