Prezidenta padomniece bažījas par valdības spēju īstenot apņemšanos nepaaugstināt nodokļus

Viņa norādīja, ka līdzšinējais finanšu ministrs Andris Vilks (V), kurš, visticamāk, turpinās darbu arī jaunajā valdībā, bijis apņēmības pilns nodokļus nepaaugstināt. "Arī man kā cilvēkam, kuram sāp sirds par mūsu uzņēmējiem, un es ļoti labi saprotu, kā viņi vēlas sagaidīt vismaz kaut kādu stabilitāti un prognozējamību, ir ļoti svarīgi, lai šī apņemšanās tiktu izpildīta," paskaidroja Egle.

Tomēr viņa atzina, ka pastāv bažas, vai tas izdosies, jo nākamā gada budžeta konsolidācijas apmērs ir būtisks. Turklāt partijas priekšvēlēšanu programmās par budžeta samazināšanas pasākumiem nerunāja. "Arī pašlaik neviena partija nerunā par konkrētiem priekšlikumiem. Tā kā tas būs gana smags uzdevums," teica Egle.

Viņa uzsvēra, ka ir vairākas apņemšanās, kas nav līdz galam īstenotas, lai būtu izpildīta starptautiskā aizņēmuma programma. "Te ir runa par "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" turpmāko darbību un tās komercdaļas nodalīšanu, attīstības banku, valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, te ir arī jautājumi, kas ir saistīti ar sociālā budžeta ilgtspējas pasākumu saskaņošanu un citi," pastāstīja padomniece.

Vilks sacīja, ka nav nekāda pamata bažām par nodokļu palielināšanu nākamajā gadā. "Nav pat domas palielināt nodokļu slogu," uzsvēra ministrs un piebilda, ka vienošanās, kas iepriekš panākta ar uzņēmējiem, tiks ievērota.

"Konsolidācijas dēļ mums nevajag paaugstināt nodokļus. Turklāt lielajiem nodokļiem mēs to arī nedrīkstam darīt," pastāstīja Vilks un minēja, ka nākamajā gadā ļoti minimāli varētu mainīties vienīgi nekustamā īpašuma nodoklis.

Pēc Vilka teiktā, ir svarīgi uzņēmējiem ļaut attīstīties un šo attīstību nebremzēt.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš 19.oktobrī nolēma uzticēt jaunās valdības veidošanu esošajam premjeram Valdim Dombrovskim. Valsts prezidents uzskata, ka ilgāka vilcināšanās valdības veidošanā var radīt nopietnu apdraudējumu darbam pie nākamā gada valsts budžeta un citu nozīmīgu lēmumu pieņemšanas.

Līdz ar to pašreizējais koalīcijas modelis, ko veidotu "Vienotība", Nacionālā apvienība un Zatlera Reformu partija (ZRP), kā arī no ZRP izstājušies deputāti, ir vienīgais, kas pašlaik dod reālu iespēju izveidot valdību. Tajā pašā laikā šāds lēmums neliedz partijām rīkoties, lai piedāvāto modeli uzlabotu, uzsvēris Bērziņš.

11.Saeimas vēlēšanās uzvarēja "Saskaņas centrs", iegūstot 31 deputāta vietu, ZRP ieguva 22, bet seši deputāti no partijas izstājās, "Vienotībai" tika 20 vietu, Nacionālajai apvienībai – 14, bet Zaļo un zemnieku savienībai – 13 deputātu mandātu.