Vilku kā finanšu ministra kandidātu ekonomisti novērtē pozitīvi; par Pavļutu izsakās atturīgi

Aptaujātie ekonomisti pozitīvi vērtēja Vilka virzīšanu finanšu ministra amatā, sakot, ka tas ministrijas darbā nodrošinās pēctecību, kas īpaši svarīgi, ņemot vērā nepieciešamību iespējami ātrāk pabeigt darbu pie 2012.gada budžeta.

Komentārus par finanšu un ekonomikas ministru kandidātiem vispār nevēlējās sniegt "Ekonomistu apvienības 2010" prezidents Ojārs Kehris, kurš norādīja, ka daudz ko noteiks kopējais koalīcijas modelis un viss valdības sastāvs.

Savukārt Latvijas Universitātes Ekonomikas vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedras profesore Margarita Dunska, ekonomists Roberts Remess, kā arī ekonomists un uzņēmējs Jānis Olšejs pauda atbalstu Vilka kandidatūrai finanšu ministra amatā.

Dunskas skatījumā Vilks ir atbilstoša kandidatūra, jo līdz šim, lai arī ar matemātisku pieeju, viņš spējis sevis pierādīt šajā amatā, bet Remess uzskata, ka Vilks pašreizējā situācijā ir labākā kandidatūra, jo, lai sāktu darbu pie 2012.gada budžeta, viņam nebūs vajadzīgs laiks savas jomas iepazīšanai.

"Vilkam viss ir zināms, un viņš ir labākā kandidatūra tīri no praktiskā viedokļa. Ja būtu cits laiks, tad varbūt varētu runāt arī par citiem kandidātiem, bet patlaban spiedīgā situācija ar 2012.gada budžetu ir noteicošais arguments par labu Vilkam," sacīja Remess.

Ošlejs arī atbalstīja Vilka palikšanu amatā, taču viņš gribētu sagaidīt, lai finanšu ministrs ātrāk un nopietnāk pievērstos Attīstības bankas veidošanai, kā arī veidotu tādas finanšu struktūras, kas ļautu finansēt rūpniecību.

No četriem aptaujātajiem ekonomistiem tikai Ošlejs bija gatavs vērtēt arī Pavļutu kā iespējamo ekonomikas ministru, bet pārējie norādīja, ka nav ar viņu pazīstami un arī par viņam profesionālajām gaitām viņiem informācija nav tik plaša, lai izdarītu secinājumus par viņa piemērotību ekonomikas ministra amatam.

Ošlejs savukārt atzina, ka viņam Pavļuts ļoti patīk, jo viņš esot gudrs, labi izglītots, ar lielisku prātu un dziļu izpratni ekonomikā apveltīts cilvēks. Viņa kandidatūru ekonomikas ministra amatam Ošlejs vērtē kā ļoti labu.

Ošleja skatījumā nākamajam ekonomikas ministram būtu jāpanāk lielāks atbalsts rūpniecībai, lai nozari sekmīgāk attīstītu. Tas esot galvenais nākamā Ekonomikas ministrijas vadītāja uzdevums.

Savukārt Dunska no ekonomikas ministra sagaida kompleksāku, sistemātiskāku pieeju, kā arī drošākas un jaunākas idejas. Turklāt nevajagot arī baidīties ņemt piemērus no kaimiņvalstīm. Dunska uzskata, ka ekonomikas ministram tomēr vajadzētu būt speciālistam ekonomikas jautājumos ar atbilstošu izglītību.

Uz jautājumu, ko sagaida no nākamā ekonomikas ministra, Remess atbildēja, ka vajadzētu, lai nākamais ministrs nosaka prioritātes un pārvērš tās arī praktiskās lietās. Viņaprāt, ekonomikas attīstībai ir nepieciešama reālāka stratēģija, kuras izveidē kopā ar uzņēmējiem jādefinē, kuri projekti un jomas ir perspektīvākās. Nākamajam ekonomikas ministram esot jādomā un jāstrādā stratēģiskāk.

Jau ziņots, ka balsojums Saeimā par jauno valdību varētu notikt nākamajā otrdienā, 25.oktobrī, iepriekš žurnālistiem prognozēja līdzšinējais premjers un jaunās valdības vadītāja amatam nominētais Valdis Dombrovskis (V).

No partiju sniegtās informācijas secināms, ka "Vienotība" piedāvā finanšu ministra amatu saglabāt Andrim Vilkam, labklājības ministra amatu varētu ieņemt Ilze Viņķele, aizsardzības ministra amatu varētu saglabāt Artis Pabriks, veselības ministra amatu ieņemtu Ingrīda Circene, bet zemkopības ministra amatu - Laimdota Straujuma.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK joprojām tieslietu ministra amatam piedāvā Gaidi Bērziņu vai Jāni Bordānu, savukārt kultūras ministra amatam virzīta Žaneta Jaunzeme-Grende.

Zatlera reformu partija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam virza Edmundu Sprūdžu, izglītības un zinātnes ministra amatam - Robertu Ķīli, iekšlietu ministra amatam - Rihardu Kozlovski, ārlietu ministra amatam - Edgaru Rinkēviču, bet ekonomikas ministra amatam - Danielu Pavļutu.

Satiksmes ministrijas vadīšanai tiek virzīts bezpartejiskais Aivis Ronis.