Viņa stāstīja, ka šobrīd Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) tālākā darbība paredz trīs apakškomisiju izveidi un īpašu augsta līmeņa grupu izveidi, kas strādās mērķtiecīgi uz konkrētu rezultātu. "Patlaban mēs sākam "no apakšas", ar vienu konkrētu lietu, kas ir ļoti sāpīga, proti, investīciju piesaisti. Ja palūkojamies Baltijas līmenī, tad Latvijai ir bijusi viskritiskākā situācija ar investīciju piesaisti pēdējos gados. Te ir gan pie vainas reālā Latvijas ekonomiskā situācija un finanšu stabilitāte, gan arī valsts reputācijas lietas. Tiesa, grūti ir gājis arī Lietuvai, taču viņiem kritums investīciju piesaistē tomēr nav bijis tik liels," atzina prezidenta padomniece.
Egle atgādināja, ka viena no Valsts prezidenta funkcijām ir starptautisko attiecību, tai skaitā, arī starptautisko ekonomisko attiecību veidošana. "Ja analizējam, cik lielā mērā tas ir darīts iepriekš, tad diemžēl jāsaka, ka te bija problēmas. Pavērojot tos Latvijas investīciju piedāvājumus, kas ir bijuši iepriekšējā prezidenta porfelī dodoties ārvalstu vizītēs, tie nebija investoriem pievilcīgi, tos neviens nebija skatījies no viņu-investoru pozīcijām. Ministrijas un aģentūras bija izdarījušas lielu darbu un bija apkopojušas piedāvājums no valsts un pašvaldībām sektora, bet šie piedāvājumi nedeva investoram informāciju par to, kādas ir konkrētās nozares konkurences priekšrocības reģionā un kāpēc gan viņam būtu te vispār jāinvestē, kur ir viņa interese," klāstīja Egle.
Egle uzsvēra, ka šobrīd ir mērķis šo situāciju mainīt - ir plānots veidot Augsta līmeņa darba grupu Latvijas investīciju portfeļa piedāvājuma izstrādāšanai. . "Tāpēc arī tiek izveidota Augsta līmeņa grupa investoru piesaistei SAK paspārnē. Ja pie premjera izveidotā darba grupā vairāk būtu jābūt saliedētam ierēdniecības darbam uz rezultātu, tad mūsu mērķis ir sagatavot investīciju piedāvājumu porfeli tieši ņemot vērā tautsaimniecības un investoru intereses, skatoties uz projektiem no viņu skatu punkta – būt ne reaktīviem, bet proaktīviem," teica Egle.
"Uzskatu, ka šī grupa ir unikāla ar to, ka katrs cilvēks tajā nāk ar savu investora pieredzi. Līdz ar to šeit nevar būt nekādas institucionālās greizsirdības, bet vienota interese apvienot visus spēkus," teica Egle.
"Mums ir jāņem arī vērā tas, ka institucionālo investoru interese ir projektos, kuru investīciju apmērs mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sektorā mērāms vismaz 100 miljoni eiro apmērā. Tas ir viņu līmenis. Latvijā ir ļoti maz šādu projektu, kurus mēs varētu piedāvāt šāda veida investoriem. Lai tiktu Londonā ar šādu investoru pie galda un izteiktu savu piedāvājumu, ir nepieciešams rūpīgs darbs un augsta sagatavotība," atzina prezidenta padomniece.
Egle uzsvēra, ka Latvijai ir jāapzina projekti, kurus piedāvāt investoriem. "Mūsu pirmais darbs tagad ir pašiem saprast – ko varam reāli piedāvāt, ar ko varam ieinteresēt investorus. Tas ir gan saistīts ar valsts kapitālsabiedrību iespējamo reorganizāciju, kotēšanu biržā, publisko un privāto partnerību, kā arī, protams, tie būs jauni valsts un pašvaldību, gan arī privāti projekti. Tāpēc tiks veidoti trīs reģionālie forumi – Daugavpilī, Ventspilī un Rīgā, kur pirmais Daugavpilī būs 27.oktobī. Tajos gaidām nevis klausītājus, bet gan cilvēkus, kuri vēlas prezentēt un īstenot savu ideju. Valsts prezidents var sniegt savu pienesumu nesot idejas pasaulē un saliedējot politiķus un ierēdņu," atzina Egle.