'Aibe': lauku uzņēmēji sašutuši par 'šķūnīšu nodokli'  (7)

Kooperācijas "Aibe" partneri, vietējie uzņēmēji, daudziem no kuriem arī pašiem pieder ne tikai veikali, bet arī ražotnes un zemnieku saimniecības, ir vienisprātis – tas ir kā vēl viens akmens kaklā. "Daži par to padzen jokus, daudzi dusmojas, vēl citi rausta plecus un prāto, ka šis nodoklis ir sasteigts, iekasēšana un kontrole – nepārdomāta un sarežģīti realizējama. Nodoklis būs papildu slogs arī patērētājiem, kuru pirktspēja turpina arvien mazināties, turklāt laukos cilvēku skaits rūk katastrofālā ātrumā. Šo iemeslu dēļ uzņēmēji nevar arī atļauties celt cenas pārtikas produktiem un ir kā starp diviem dzirnakmeņiem – valsts pieprasa maksāt, maksāt un maksāt par itin visu, bet pircējiem savukārt naudas kļūst arvien mazāk, tādēļ cenas celt vienkārši nav iespējams," norādīts kooperācijas paziņojumā.

SIA "Muižkalniņi" īpašniece Pāvilostas novada Vērgales pagastā Ginta Vītoliņa, kura saimnieko zemnieku saimniecībā un ir gaļas pārstrādes uzņēmuma, maizes ceptuves un četru veikalu īpašniece, neslēpj rūgtumu par notiekošo: "Jau tā strādāt ir grūti, bet mūs, kas kaut ko vēl dara, žmiedz, kā vien var. Arī mēs jau tagad plānojam laukos vienu no saviem veikaliem taisīt ciet, jo nav, kas iepērkas... Lai kā sāpētu sirds, pārceļamies uz pilsētu... Laukos arvien mazāk ļaužu paliek, un te pat nav runa par peļņu, strādājam ar mīnusiem! Drīz jau viss būs tikai pilsētās, tā rādās. Un šādi lēmumi to veicina. Jau tā ir nodoklis nodokļa galā, maksā, kā gribi. Par zemi jau maksāju ļoti lielu summu. Kad prasījām atvieglojumus – nekā! Jums tur nav tas un neatbilst šis. Mums ir daudz saimniecības ēku – tātad nu vēl par šķūņiem krietni maksāsim. Mēs esam kā spīlēs, nodokļi, maksājumi žņaudz arvien trakāk, un drīz motivācijas vairs nebūs nekādas. Jau tā, var teikt, strādājam vienkārši tāpēc, lai būtu, ko darīt!"

Savukārt zemnieks, gaļas pārstrādātājs un tirgotājs Dainis Reinsons no Ventspils novada Vārves pagasta uzskata, ka šādos gadījumos jābūt visiem vienādiem spēles noteikumiem: "Mani šis nodoklis skars personīgi, to maksāšu no savas kabatas, tādēļ uzskatu, ka jābūt vienlīdzībai. Ja visiem vienādi, tad – vienādi. Nevis būs tā, ka atkal kāds izvairīsies un staigās dziedādams, bet daļa maksās. Nevienlīdzību ietekmēs arī tas, ka par nodokļa piemērošanu lems pašvaldības – tas nozīmē, ka vieniem būs jāmaksā, otriem nebūs. Tas arī tā interesanti..."

"Konkurences un zemās pirktspējas dēļ cenas produktiem nav nekādu iespēju pacelt, lai "nolīdzinātu" šo nodokli," norāda Ilūkstes novada Dvietes pagasta saimnieks Guntis Laurinovičs, zemnieku saimniecības, govju fermas un trīs veikalu īpašnieks. "Katrs nodoklis kaut ko "nogriež" nost, turklāt visi pēdējā laika nodokļi tiek ieviesti pēc principa – ka tik ātrāk. Tad pēc tam sākas milzīgs haoss, jo nekas nav pārdomāts."

Zemnieku saimniecības un divu kooperācijas "Aibe" veikalu īpašniece Ineta Kalnmale no Mežotnes pagasta Bauskas novad uzskata, ka "šķūnīšu nodoklis – tā jau ir galējība". "Līdz šim vienmēr esmu bijusi lojāla, domāju – nu, labi, valstij arī grūti, katram taču jābūt gatavam palīdzēt... Tomēr nu jau paliek par traku, nodokļu slogs jau tā ir ļoti liels: nodokļus man atvelk no darba algas (strādāju par skolotāju), nodokļus maksāju arī kā pašnodarbinātā. Mēs maksājam PVN, uzņēmuma nodokli, nodokļus par darbiniekiem, par transportu, nekustamo īpašumu un tā tālāk. Vai tad vēl nepietiek?!" sašutusi norāda Kalnmale.

Viņa arī pauž neizpratni, ka jāmaksā nodoklis par to, kas celts pašu rokām uz pašu zemes: "Ja tā naudiņa aizietu vietējai pašvaldībai kādām sociālām vajadzībām, tad es vēl būtu ar mieru, bet šobrīd šo ideju vērtēju negatīvi, turklāt esmu skeptiska par tās praktisko realizāciju – vai tikai jezga un izdevumi nebūs lielāki par ienākumiem?" uzskata uzņēmēja.

Latvijas Tirgotāju kooperācija AIBE dibināta 2002. gadā un šobrīd apvieno 485 tirdzniecības vietas visā Latvijā. Veikalus, kas atrodas gan pilsētās, gan lauku teritorijās, pārvalda vietējie uzņēmēji, kas vienlaicīgi ir arī uzņēmuma akcionāri.

Jau vēstīts, ka, apliekot ar nekustamā īpašuma nodokli reliģisko organizāciju īpašumus, garāžas, palīgēkas un stāvvietas, kā arī atceļot nodokļa pieauguma ierobežojumus, nākamgad valsts budžetā cer papildus iekasēt četrus miljonus latu. No dzīvojamo māju mazu, līdz 25 kvadrātmetru platības palīgēku un garāžu aplikšanas ar nodokli 0,2% apmērā no kadastrālās vērtības plānots iegūt 319 000 latu.