Vilks un Dombrovskis: aizdevuma programmā paveiktā unikalitāti sabiedrība apzināsies vien pēc gadiem  (181)

Abas amatpersonas pateicās Latvijas sabiedrībai "par to, ko esam izdarījuši". Premjers norādīja, ka pateicību pelnījuši gan valdības sociālie partneri, gan valsts sektorā strādājošie, gan visa sabiedrība kopumā.

Finanšu ministrs atzina, ka trīs gadi, ko Latvija pavadīja starptautiskā aizdevuma programmā, bija ļoti smagi, un ikvienam patlaban ir jābūt gandarījuma sajūtai, ka šī programma ir veiksmīgi noslēgusies.

"Procesā es biju iekšā un zinu, cik tas bija smagi," sacīja ministrs, norādot, ka ceturtdien, oficiāli noslēdzoties starptautiskā aizdevuma programmai, nebūtu jāsvin valsts svētki, bet tomēr to vajadzētu novērtēt un katram iekšēji sajust gandarījumu par paveikto. Ministrs atzina, ka pats ceturtdien vakara pēc darba par godu aizdevuma programmas noslēgumam pacels vīna glāzi.

Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijas tauta ir pārvarējusi lielāko finanšu krīzi atjaunotās Latvijas vēsturē, un tādēļ Latvijas sabiedrība var būt lepna par kopīgajiem panākumiem - tautsaimniecības atgriešanos pie ilgtspējīgas izaugsmes. "Tajā pašā laikā ir nozīmīgi turpināt sabalansētas fiskālās politikas ievērošanu un nedzīvot pāri saviem līdzekļiem," pauda premjers.

"Tā īsti padarīto, visticamāk aptversim gadu gaitā," pauda Vilks, piebilstot, ka Latvija vēlētos, lai arī citas ES valstis, kuru izdevumi ievērojami pārsniedz ieņēmumus, sekotu Latvijas piemēram, un censtos dzīvot atbilstoši savām iespējām. Vilks arī pauda pārliecību, ka Latvijas paveiktais starptautiskā aizdevuma programmā tiks novērtēts arī turpmāk. Vienlaikus ministrs aicināja nākotnē mazāk koncentrēties uz negatīvo un vairāk pievērst uzmanību pozitīvām lietām.

Finanšu ministrs atzīmēja, ka pēc starptautiskā aizdevuma programmas Eiropas Komisija un Starptautiskais Valūtas fonds turpinās uzraudzīt Latviju, taču šī uzraudzība vairs nebūšot tik skrupuloza kā iepriekš, esot programmā – aizdevēji vairs neprasīs atskaitīties par katru budžeta ciparu, un Latvija pati varēs domāt, kā palielināt ieņēmumus vai samazināt izdevumus - tas nebūs jāsaskaņo ar aizdevējiem.

Finanšu ministrs piebilda, ka Latvija nākamgad var atļauties arī neaizņemties naudu starptautiskajos finanšu tirgos ārēja parāda pārfinansēšanai. "Taču, es ļoti ceru, ka eirozonā tomēr būs risinājumi," teica ministrs.

Viņš sacīja, ka, pateicoties krietni labākai situācijai tautsaimniecībā, mazākiem budžeta tēriņiem un jau piesaistītajiem 500 miljoniem dolāru (aptuveni 250 miljoni latu) laikā, kad likmes starptautiskos tirgos vēl bija samērā adekvātas, nākamgad Latvijai Valsts kasē būs pietiekamas rezerves saistību segšanai. "Tāpēc mums ir diezgan brīvas rokas, kad iet ārā un atkal aizņemties ārējos tirgos. Iesim tikai tajā brīdī, kad būs adekvāta situācija," teica Vilks.

Avots: Premjera Valda Dombrovska prezentācijas materiāli

Jau ziņots, ka pirmo reizi iespēja lūgt starptautisko palīdzību izskanēja 2008.gada novembra nogalē, drīz pēc "Parex" bankas pārņemšanas. Toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris lēsa, ka Latvijai būs nepieciešami trīs miljardi eiro.

2008.gada decembra nogalē kļuva zināms, ka Latvija plāno aizņemties 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu) . Eiropas Komisijas Latvijai atvēlēja vidēja termiņa finansiālu palīdzību līdz 3,1 miljardam eiro (2,18 miljardiem latu). Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) atvēlēja 1,7 miljardus eiro (1,19 miljardus latu), Ziemeļvalstis - Zviedrija, Dānija, Somija un Norvēģija - kopā pauda gatavību piešķirt 1,8 miljardus eiro (1,27 miljardus latu), bet Pasaules Banka atvēlēja 0,4 miljardus eiro (0,28 miljardus latu).

Taču Latvija programmas ietvaros kopumā ir izmantojusi tikai 4,4 miljardus eiro jeb 3 miljardus latu no SVF, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas aizdevumiem laika posmā no 2008. gada 23. decembra, kad SVF valde apstiprināja pirmo aizdevuma daļu.

Lai ievērotu izvirzītos budžeta deficīta mērķus, kopš 2008. gada ir veikta budžeta konsolidācija 2,3 miljardu latu apmērā ar fiskālo ietekmi 17,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aptuveni 907,2 miljonus latu jeb 7% no IKP veidoja ieņēmumu palielināšana, savukārt budžeta izdevumu mazināšana kopumā sasniedza 1,4 miljardus latu jeb 10,5% no IKP.

Ņemot vērā nozīmīgās pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un pakāpenisko globālās ekonomikas atlabšanu no straujās lejupslīdes, Latvijas ekonomikā, jau sākot no 2010. gada vidus, ir atsākusies izaugsme. Šobrīd rūpniecības produkcijas apjoma pieauguma tempi Latvijā ir vieni no straujākajiem Eiropas Savienībā, norāda Finanšu ministrija.

Ekonomikas attīstības pamatā šobrīd ir eksportējošā rūpniecība. Veiksmīgi izmantojot ārējo pieprasījumu un cenu pieaugumu, eksports jau sasniedzis pirmskrīzes apjomus, bet rūpniecības izlaides apjomi ir tuvu šim līmenim. Nozīmīgs nosacījums eksporta attīstībā bijis arī konkurētspējas pieaugums - produktivitāte arī 2011. gadā turpina augt straujāk nekā reālā darba samaksa, atgādina FM.

Taču Latvija nedrīkst apstāties pie sasniegtā, ir jāturpina strukturālo reformu īstenošana, kas nodrošinātu nepieciešamos risinājumus nozaru politiku efektivitātes uzlabošanai, un darbs pie nozaru ilgtspējīgas sakārtošanas, uzsver ministrija.

Latvija saņemto finansējumu plāno atmaksāt, starptautiskajā finanšu tirgū pārfinansējot valsts parādu. Šā gada jūnijā valsts veiksmīgi atgriezās starptautiskajos finanšu tirgos, emitējot desmit gadu obligācijas 500 miljonu ASV dolāru (250 miljonu latu) vērtībā.