SVF pārstāvji: Latvijas starptautiskā aizdevuma programma ir sasniegusi tās galvenos mērķus  (42)

"Latvijas programma pašlaik ir sasniegusi tās galvenos mērķus. Ja jūs paskatāties, kādi šie mērķi bija programmas sākumā ‒ finanšu sektora stabilizācija, likviditātes krīzes ierobežošana ‒, tie tika sasniegti jau salīdzinoši ātri. Pēc tam, reaģējot uz ekonomikas lejupslīdi, vajadzēja paplašināt fiskālos mērķus, un tas tika izdarīts tā, lai saglabātu lata piesaisti eiro un Latvijas tiekšanos ieviest eiro," pastāstīja Mūrs.

Viņš gan norādīja, ka Latvijas ekonomika joprojām ir zem pirmskrīzes līmeņa. "Kritums bija ļoti zems, visticamāk, neatgriezeniski, ņemot vērā pirms krīzes izveidojušos nesabalansētību. Tādēļ joprojām vērojamas burbuļa gadu sekas, un bezdarba un nabadzības līmeņi ir nopietnas problēmas. Bet Latvija ir atpakaļ uz ekonomikas izaugsmes ceļa, un pūliņi politikas veidošanā spējuši sasniegt programmas mērķus," secināja SVF pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, nākamā gada budžetā Latvijas valdība īstenojusi pietiekamus pasākumus, lai samazinātu budžeta deficītu. "Mēs vērtējam, ka pasākumiem vajadzētu būt pietiekamiem, lai sasniegtu budžeta deficītu 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) nākamgad atbilstoši programmas mērķiem. Mums ir jautājumi par dažu pasākumu kvalitāti. Tas saistīts ar jau iepriekš veiktajiem konsolidācijas pasākumiem, un mēs arī uzsveram, ka Latvijas valdība ir gatava darīt vēl vairāk, ja tas izrādītos nepieciešams, lai sasniegtu 2,5% no IKP. Bet jau iepriekš preses paziņojumā par vienošanos misijas līmenī starp Eiropas Komisiju (EK), SVF un Latvijas valdību mēs norādījām, ka mūsu novērtējums ir tāds, ka konsolidācija ir pietiekama," sacīja Mūrs.

Viņš arī minēja, ka Latvijas valdība aizdevējiem ir skaidri pateikusi, ka tā ir gatava ieviest papildu pasākumus 2012.gada laikā, lai sasniegtu plānoto deficīta mērķi.

"Patlaban mēs prognozējam reālo IKP pieaugumu 2,5% apmērā nākamgad un 4% vidējā termiņā, bet, protams, Latvijas izaugsmes perspektīvu ietekmē arī norises ārējā vide. Atkarībā no tā, kā attīstīsies situācija Eiropā, mēs varam būt spiesti pazemināt šīs prognozes," paskaidroja SVF pārstāvis.

Viņaprāt, Latvijas spēs saglabāt apņemšanos īstenot stingru fiskālo politiku arī pēc programmas beigām. "Latvijas saistības attiecībā uz fiskālajiem mērķiem nav saistības tikai pret mums, bet arī pret valsti. Īstermiņā ir aktuāls jautājums par Māstrihtas kritēriju sasniegšanu. Ilgākā laika posmā tas ir jautājums par tādu fiskālo politiku, kura būtu saskanīga ar to, kas notiks arī citās ES dalībvalstīs ar vienoto valūtu. Tādēļ, pat ja vairāk nebūs SVF, EK programmas, lai Latvija sasniegtu savas eiro ieviešanas ieceres un kā daļa no saistībām pret tās Eiropas partneriem, tai būs svarīgi stingri ievērot piesardzīgu fiskālo politiku," klāstīja Mūrs.

SVF misijas vadītājs Latvijā Marks Grifits ceturtdien telefonkonferencē žurnālistiem teica, ka Latvijai pēdējo triju gadu laikā bijuši vairāki sasniegumi. Programma bijusi veiksmīga, tostarp Latvija ir atgriezusies starptautiskajā finanšu tirgū, un budžeta deficīts tiek kontrolēts, viņš klāstīja.

Grifits vērsa uzmanību uz to, ka ekonomiskā izaugsme valstī ir atjaunojusies un šogad trešajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 6,6% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu. "Gadā kopumā mēs prognozējam izaugsmi 5% apmērā, varbūt arī nedaudz vairāk," viņš sacīja.

Runājot par nepieciešamību 2012.gadā veikt papildu pasākumus budžeta izdevumu samazināšanai, lai sasniegtu noteikto budžeta deficīta mērķi, Grifits atzina, ka pašlaik par to ir pāragri runāt. "Pastāv divu veidu riski – vieni ir riski ārpus Latvijas, attīstības Eiropā un tā, ja tās izaugsmes palēninās, cik daudz tas ietekmēs Latviju," viņš pastāstīja.

Par otru risku SVF pārstāvis minēja iekšzemes notikumus, piemēram, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" problēmas, kas valdībai izmaksās papildu 0,5‒0,7% no IKP. "Ir svarīgi, lai valdība sekotu līdzi fiskālajai disciplīnai gan valstī, gan valsts uzņēmumos. Netērēsim naudu, resursus, mēs varam saglabāt zemus nodokļus un strādāt efektīvi," klāstīja Grifits.

"Pašlaik ir pāragri teikt, ka būs nepieciešams jauns budžets," norādīja SVF pārstāvis un pauda cerību, ka Latvijai tas tomēr nebūs nepieciešams. Vienlaikus viņš atgādināja, ka budžetā paredzētais deficīts 2,5% apmērā no IKP ir zemāks nekā nepieciešamie 3% Māstrihtas kritēriju izpildei.

Jau vēstīts, ka ceturtdien beidzas Latvijas starptautiskā aizdevuma programma, kurā tā atradās pēdējos trīs gadus.

SVF valde trešdienas vakarā pieņēma lēmumu slēgt piekto un pēdējo pārskata misiju. Arī Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns trešdien parakstīja papildināto ES un Latvijas Saprašanās memorandu, pieliekot punktu pirms gandrīz trim gadiem sāktajai finanšu palīdzības programmai.

Latvijas valdība un aizdevēji gan turpinās sadarbību vēl tā dēvētās pēcprogrammas uzraudzības ietvaros.