Stratēģija paredz turpmāk valsts atbalstu koncentrēt uz ilgtspējības kritērijiem atbilstošu biodegvielu, ar to saprotot otro biodegvielas paaudzi (2G), ko ražotu, piemēram, no koksnes vai salmiem. Latvijas biodegvielas ražotnes pagaidām strādā ar pirmo biodegvielas paaudzi (1G), ko ražo no rapšiem un graudiem. Ražotāji nenoliedz, ka nākotne pieder 2G, bet pagaidām tās vēl ir daļēji neizpētītas un ļoti dārgas tehnoloģijas, kur investīcijas mērāmas vismaz ar deviņciparu skaitli.
"Latvijā ir biodegvielas ražotnes, kas ražo ne tikai biodegvielu, bet arī eksportspējīgus blakusproduktus ar milzīgu potenciālu, taču ministrijas ierēdņiem nav laika izvērtēt nozares devumu tautsaimniecībai. Tracina tas, ka ilgstoši netiek pieņemti lēmumi. Vismaz parādiet uzņēmumiem, kur virzīties. Varbūt Latvijā ražošana nav vajadzīga un augsni gatavo kaut kam citam – tikai tirdzniecībai un patēriņam. Ja tas tā ir, tad vēlamies, lai to mums skaidri un gaiši pasaka," laikrakstam paudis bioetanola ražotnes "Jaunpagasts plus" valdes priekšsēdētājs Donats Vaitaitis, norādot uz neesošo dialogu ar EM šajā jautājumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!