Maksas televīzijas un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēja "Baltcom" preses sekretārs Lauris Kļaviņš teica, ka par ACTA neesot informēts un neesot arī dzirdējis, ka nolīgums vispār būtu nozarē un sabiedrībā pienācīgi apspriests.
"Mūsu pusē neviens iepriekš par šo nebija neko zinājis," sacīja sakaru operatora SIA "Lattelecom" sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite, gan solot sniegt izvērstāku viedokli, kad uzņēmuma amatpersonas būs sīkāk iepazinušās ar ACTA.
Līdzīgi uz "Nozare.lv" lūgumu sniegt komentāru atbildēja maksas televīzijas un elektronisko sakaru komersanta "Izzi" preses sekretārs Oskars Lakšēvics. "Plašāku komentāru varam sniegt vien brīdī, kad mums būs pieejama visa informācija par līgumu un izpētīsim to kontekstā ar Latvijas likumdošanas aktiem," sacīja Lakšēvics, liekot saprast, ka "Izzi" par Latvijas nodomu pievienoties ACTA nolīgumam iepriekš neko nav zinājis.
Arī Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācijas prezidente Signe Bāliņa teica, ka ziņa par ACTA parakstīšanu viņu un organizācijas biedrus pārsteigusi un par to iepriekš neesot bijusi sīkāka informācija.
Interneta pakalpojumu sniedzēja "Latnet serviss" Pārdošanas departamenta vadītājs Vladislavs Gurmans atzina, ka ne viņa pārstāvētais uzņēmums, ne citi interneta pakalpojumu sniedzēji nebija iepriekš informēti par Latvijas gatavošanos parakstīt ACTA.
"ACTA parakstīšana notika lielā slepenībā, un konsultācijas ar informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozari nenotika, atšķirībā, piemēram, no Igaunijas, kur notiek plašas diskusijas tieši ar interneta pakalpojumu sniedzējiem. Tas dara "Latnetu" bažīgu," sacīja Gurmans.
Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs, paužot savu personīgo, nevis LIA oficiālo viedokli, iepriekš pauda bažas, ka ACTA nolīgums faktiski paredz, ka ir jāizspiego cilvēki, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību.
Gan premjers Valdis Dombrovskis (V), gan ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sakarā ar medijos izskanējušo satraukumu par ACTA ir teikuši, ka dokuments bija pieejams pietiekami ilgu laiku un Latvijā skaņots ar virkni organizāciju.
Ekonomikas ministrs teica, ka ACTA pēc būtības neparedz neko vairāk, kā jau noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos saistībā ar intelektuālo īpašumtiesību aizsardzību, un viss, kas līdz šim ir bijis likumīgs, būs likumīgs arī saskaņā ar ACTA.
Ekonomikas ministrija pavēstīja, ka ACTA neparedz cilvēku izspiegošanu, lai nodrošinātu autortiesību aizsardzību, un arī interneta pakalpojumu sniedzējiem lietotāji nebūšot jāizspiego.
Tomēr nozares pārstāvji uzskata: arī ja ACTA neparedz papildu pasākumus autortiesību aizsardzībai, tā parakstīšana, iepriekš neinformējot sabiedrību, pati par sevi ir kaitējums uzņēmēju un sabiedrības uzticībai valstij.
Kļaviņš teica, ka neiebilst pret cīņu ar preču viltošanu un par autortiesību aizsardzību, taču, viņaprāt, ACTA parakstīšanas process "nebija normālas demokrātijas izpausme".
Vaicāts, vai interneta pakalpojumu sniedzējiem pienākas vērsties pret masveida, komerciāla apmēra audiovizuālu un programmatūras pirātismu, Kļaviņš teica, ka tas jādara saprātīgā veida, tostarp slēdzot liela apjoma pirātiska materiālu krātuves, ja tās pamana interneta pakalpojumu sniedzēja resursos. "Baltcom" gan nepiedāvā serveru uzturēšanas (hostinga) pakalpojumus, tādēļ jautājums par nelikumīgi izmantotiem nomātiem resursiem kompānijai nav aktuāls.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!