Ekonomisti ES fiskālās disciplīnas līgumu vērtē pozitīvi, tomēr tas nerisinās visas aktuālās problēmas  (7)

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka ES fiskālās disciplīnas līguma tapšana ir solis fiskālās savienības virzienā un mēģinājums atrisināt parādu krīzi. Pēc viņa sacītā, tiks izveidots mehānisms, kas nodrošinās to, lai valstis, tajā skaitā Latvija, īstenotu saprātīgu budžeta politiku un izslēgtu "politiskā vājuma mirkļus, kad budžetā ienākošās finanses tiek apgūtas īstermiņa interesēs".

"Šāda starpvalstu vienošanās nepieciešama, lai stiprinātu vienotās valūtas sistēmas pastāvēšanas iespējas un izslēgtu līdzšinējo anarhiju budžeta tēriņos. Tomēr jāņem vērā, ka šis līgums nav brīnumlīdzeklis, kas atrisina visas esošās problēmas un izslēgs krīzes iespējas. Šī līguma tapšana ir tikai viens no starpposmiem, kas ved uz arvien ciešāku Eiropas valstu integrāciju. Tādēļ tas vērtējams plašākā kontekstā, kas pieprasa arī atbilstošu sabiedrības izpratni un atbalstu," sacīja Gašpuitis.

"Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks stāstīja, ka pievienošanās šādam līgumam uzliek saistības, bet Latvijai tas dos pozitīvu rezultātu vairāku iemeslu dēļ.

"Šāda līguma parakstīšana tik plašā valstu lokā stiprina iespējas eirozonai mazāk sāpīgi pārdzīvot parādu krīzi. Protams, šāds līgums parādu krīzi uzreiz neatrisina, bet tas ir solis federālisma virzienā un noteikti padara krīzi vieglāk vadāmu. Ja Eiropai ir vēlme eiro saglabāt, un līdzšinējie ES valstu pūliņi apliecina, ka ir, šāda veida līgumi ir neizbēgami," uzsvēra Kazāks.

Ja līgums stāsies spēkā un tiks arī attiecīgi ievērots, svārstības finanšu tirgos būs mazāk negantas un ES valstu ekonomikai mazāk sāpīgas, nenoteiktība būs mazāka un ekonomikas atgūsies straujāk, uzskata Kazāks.

"Latvijai atbalstot šādu līgumu, eirozona kļūst spēcīgāka. Latvijai ir jēga iestāties tikai spēcīgā eirozonā, un šāds līgums palīdz eirozonas centienos kļūt stiprākai. Tāpat Latvija virzās sabalansēta ilgtspējīga budžeta virzienā, un šāds līgums neko būtisku Latvijas fiskālās disciplīnas politikā nemaina. Turklāt, ja straujas izaugsmes gados paši nespēsim pretoties vēlmei tērēt pāri saviem līdzekļiem un tā pārkarsēsim ekonomiku un izraisīsim krīzi, šāds ārējs disciplīnu uzspiedošs mehānisms Latvijai var nākt par labu. Tomēr, ir jautājums par to, cik detalizēta būs Eiropas institūciju uzraudzība attiecībā uz Latvijas budžetu. Ja tā neaprobežosies tikai ar budžeta deficīta cipariem, bet iesniegsies arī budžeta struktūrā, tad Latvijas politiķiem un ierēdņiem būs daudz profesionālāk jāspēj pamatot specifiskas izdevumu pozīcijas un valsts investīcijas," sacīja Kazāks.

Arī "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš piekrita pārējiem ekspertiem, ka minētais līgums diez vai spēs atrisināt eirozonas problēmas. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka izpildīt šī līguma prasības Latvijai nebūs grūti, atšķirībā no Dienvideiropas valstīm, kas ir šī līguma tapšanas galvenās vaininieces.

"Budžeta deficīts mums būs jāsamazina līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta, bet šajā gadījumā ir runa par strukturālo deficītu, tātad deficīta aprēķinu, no kura ir izslēgta ekonomikas cikla ietekme," norādīja Strautiņš.

Pēc "DNB bankas" eksperta domām, ja Latvija neparakstītu ES dalībvalstu vienošanos par fiskālās disciplīnas līgumu, Latvija attālinātos no Eiropas un uzņemtos risku kļūt par otrās šķiras dalībvalsti. "Varbūt to var atļauties Lielbritānija un Čehija ar to ģeopolitisko situāciju un ekonomikas attīstības līmeni, bet ne mēs," uzsvēra Strautiņš.

Jau ziņots, ka 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pirmdien Briselē vienojās par jauno fiskālās disciplīnas līgumu, tomēr Čehija un Lielbritānija tam nepievienosies.

"No Latvijas viedokļa - nav lielas starpības, vai nepiedalās viena vai divas valstis. Būtiskais ir tas, ka tas ir "de facto" solis divu ātrumu Eiropas virzienā. [..] Ja divu ātrumu Eiropa sāk kļūt par realitāti, mums ir svarīgi būt Eiropas kodolā," žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Šo līgumu parakstījušās valstis apņemsies sasniegt sabalansētu budžetu, ideālā gadījumā budžetu ar pārpalikumu. Strukturālais budžets, kas neietver tādus vienreizējus faktorus kā parādsaistību maksājumus un ekonomikas ciklu, jānosaka 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā. Savukārt valstis, kuru parādsaistības veidos zem 60% no IKP, saņems lielākas rezerves - līdz pat 1% no IKP strukturālajam deficītam.

Pēc premjera prognozēm, Latvija sabalansētu budžetu varētu panākt ne ātrāk par 2014. vai 2015.gadu.

Panāktā kompromisa vienošanās paredz, ka valstis, kas nav eirozonā, varēs piedalīties paplašinātajos eirozonas samitos, kuros tiks spriests par plašāku jautājumu loku, bet ne tādos, kas veltīti tikai eirozonas jautājumiem.

Līgumā noteikts, ka tā pārkāpuma gadījumā neeirozonas valstij ar ES Tiesas lēmumu piespriestais naudassods 0,1% no IKP tiks ieskaitīts ES budžetā. Vienlaikus valstij, kas nav eirozonā, tostarp Latvijai, ir tiesības izlemt, vai tā vēlas pievienoties šim nosacījumam pirms iestāšanās eirozonā. "Es domāju, šis jautājums ir vēl jāizdiskutē, lai varētu pieņemt gala lēmumu," sacīja valdības vadītājs.

Līgumā paredzēts, ka ārējais parāds tiks īstenots atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem.

Jaunais līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas 12 eirozonas dalībvalstis.